Kas ir labās baktērijas un kā tās var palīdzēt?
Dažādos medijos arvien biežāk tiek pieminētas cilvēka organismam nepieciešamās labās baktērijas, taču ne vienmēr ir gluži skaidrs, kas tās ir un kādos dzīves gadījumos nepieciešamas. Lielākoties dilemmas priekšā ir jaunās māmiņas, kas vēlas nodrošināt vislabāko aprūpi savam mazulim, tāpēc dr. DINA KRŪZE, neonatoloģe, pediatre Jūrmalas slimnīcā, izskaidros svarīgāko par pienskābo un bifidobaktēriju lietošanu.
Gan pieaugušā, gan maza bērna zarnu traktā normālos apstākļos ir atrodama zarnu mikroflora, kurai jābūt sabalansētai, lai tā tiktu galā ar nosacītiem ārējās vides kairinājumiem, piemēram, diētas kļūdām vai medikamentu lietošanu. Pienskābās un bifidobaktērijas ir tā saucamās labās baktērijas, kas spēj noregulēt iespējamo disbalansu zarnu traktā. Ja runājam konkrēti par bērniem, tad viņiem raksturīga sistēmiska slimošana jeb vairāku orgānu sistēmu vienlaicīga iesaiste, tāpēc arī banālas iesnas vai klepus var ietekmēt zarnu trakta funkcijas. Protams, ja bijusi nepieciešama specifiskāka ārstēšana, piemēram, ar antibiotikām, tad kuņģa-zarnu trakta līdzsvars tiek izjaukts vairumā gadījumu, un, lai to atjaunotu, gan pienskābās, gan bifidobaktērijas var palīdzēt.
Kaut arī aptiekās šīs baktērijas kā uztura bagātinātāji pieejami plašā klāstā un bez receptes, tomēr māmiņas aicinu pirms to iegādes konsultēties ar pediatru vai ģimenes ārstu. Pilnīgi veselam, fizioloģiskās dzemdībās dzimušam un ar mātes pienu barotam zīdainim, kas labi attīstās un pieņemas svarā, nebūtu nepieciešamība lietot tās papildus, jo bērniņa zarnu trakta mikroflora veidojas pamazām, un arī pārāk daudz labo baktēriju zarnu traktā var radīt disbalansu. Īpaši svarīgi aprunāties ar ārstu, kam uzticaties, ja vēlaties iegādāties probiotikas zīdainim iespējamo koliku dēļ, izslēdzot citus vēdera sāpju iemeslus.
Līdz šim brīdim nav līdz galam izpētīts, ko nozīmē zīdaiņu kolikas. Ir vairākas versijas par to izcelsmi. Pirmā versija ir par nepietiekošu fermentu bērniņa zarnu traktā, kas sašķeļ mātes piena vai piena maisījumos esošo cukuru, tāpēc zarnu traktā veidojas gāzītes, vēderiņš uzpūšas un rada kolikas. Otrā versija ir aerofāgija, kas rodas gadījumā, kad zīdainis ir ļoti aktīvs, strauji ēd, un kopā ar pienu norij lielu daudzumu gaisa, kas arī nonāk zarnu traktā un rezultējas ar vēdera pūšanos un diskomfortu. Trešā versija, kuru pavisam noteikti nedrīkst ignorēt, ir psiholoģiskās saiknes starp mammu un bērnu, sevišķi adaptācijas agrīnā periodā, veidošanās, kad psihologi runā par t.s. „psiholoģiskajām kolikām”.
Koliku tēma ir apveltīta ar daudz dažādiem mītiem, no kuriem īpaši vēlētos izcelt mītu par mātes uzturu. Pilnīgi noteikti mātes uzturs ir svarīgs bērna zīdīšanas periodā, bet aicinu neieslīgt galējībās, kas bieži noved pie pretējā efekta vēlamajam. Manā darba pieredzē ir māmiņas, kas bērniņa koliku dēļ pašas nolēmušas badoties, izslēdzot no pārtikas visas svarīgās uzturvielas, bet bez pozitīviem rezultātiem gan sev, gan mazulim. Tāpēc māmiņām, kas izrakstās no slimnīcas vai nāk pie manis uz konsultāciju, es neuzstādu ēšanas ierobežojumus, bet pārrunājam veselīga uztura pamatprincipus. Vēlos, lai māmiņas neuztraucas, ka šodien no rīta apēstā sviestmaize vakarā būs pienā mazulim. Tomēr piena veidošanās mehānisms ir daudz specifiskāks. Tāpēc tas, ka nedrīkst ēst neko sarkanu, neko asu vai piparotu, ābolus vai kāpostus, ir pietiekoši liels mīts. Protams, kaitīgās vielas- alkohols, medikamenti var nonākt pienā, tāpēc no tiem zīdīšanas periodā ir jāizvairās, cik tas ir iespējams. Tas pats jāsaka par alerģijām- ja mazajam ir konstatēta alerģija pret, piemēram, medu vai riekstiem, tad gan mammai šos produktus ēst nevajadzētu.
Atgriežoties pie pienskābo vai bifidobaktēriju lietošanas nepieciešamības, vēlos uzsvērt gadījumus, kad noteikti rekomendējama to lietošana- ja mammai zīdīšanas periodā jālieto medikamenti, sevišķi antibiotikas vai tās jādod pašam bērniņam, pēc slimošanas, tāpat arī priekšlaicīgi dzimušiem mazuļiem, zīdaiņiem ar nepietiekošu svaru, ar ķeizargriezienu dzimušajiem mazuļiem.
Šobrīd viena no lielākajām problēmām attīstītajās valstīs, tajā skaitā Latvijā, ir alerģijas. Savā praksē redzu arvien vairāk bērnus ar dažādām alerģiskām izpausmēm, tajā skaitā izsitumus uz ādas, zarnu trakta darbības traucējumus. Un ne vienmēr ar dažādām šobrīd izmantotajām metodēm ir iespējams tik vienkārši noregulēt gan ādas stāvokli, gan vēdera izejas traucējumus. Šis varētu būt gadījums, kad uzsūkšanās traucējumu dēļ zarnu traktā, kursa veidā ieteicams palietot labās baktērijaskopā ar citiem medikamentiem. Bifidobaktērijām piemīt lieliskas zarnu trakta līdzsvaru atjaunojošas īpašības, kas var būt pat 2-3 reizes efektīvākas par laktobaktērijām. Īpaši jāuzsver bifidobaktēriju pozitīvais efekts alerģiskiem bērniņiem. Šīs baktērijas sašķeļ ogļhidrātus, neražojot gāzes, tādējādi mazinot vēdera uzpūšanos.
Bifidobaktēriju lietošanas ilgums ir atkarīgs no iemesla, kāpēc tās ir rekomendētas, bet parasti pēc slimošanas tās ir 5-7-10 dienas, 2-3 dienas pēc antibakteriālās terapijas pabeigšanas.
Noslēgumā vēlos teikt, ka vienmēr ir svarīga atklāta saruna ar sava bērna ārstu. Dakteris jums izstāstīs, kā pareizi bērniņu turēt un barot, lai izvairītos no iepriekš minētās aerofāgijas, pārskatīs ēdienkarti, izjautās par emocionālo stāvokli ģimenē un ieteiks tikai tos uztura bagātinātājus un medikamentus, kas tiešām jūsu mazulim nāks par labu. Aicinu nekautrēties un vienmēr vaicāt par neskaidro bērna aprūpē!
Uzdot jautājumu
|
Uzdot jautājumu
|
Uzdot jautājumu
|
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.