Kas jāņem vērā, izvēloties sejas kopšanas līdzekļus
Kāpēc ir svarīgi izvēlēties ādas kopšanas līdzekļus, kas atbilst jūsu vecumam? Lai atbildētu uz šo jautājumu, izsekosim izmaiņām, kas notiek ar ādu pēc 25 gadu vecuma, un apskatīsim, kādas fukcijas veic kosmētikas līdzekļi, kas paredzēti attiecīgajam vecumam.
Virsējais slānis - epiderma sastāv no šūnām, kas, augot nepārtraukti dalās un pamazām, virzoties uz ādas virsmu, atmirst. Saskaroties ar apģērbu vai ūdens procedūru laikā šīs atmirušās šūnas atdalās, dodot ceļu jaunām. Pateicoties šādam nepārtrauktam šūnu atjaunošanās procesam, saglabājas ādas virsmas viengabalainība un tiek nodrošināta viena no tās pamatfunkcijām - aizsargfunkcija.
Ādas atjaunošanās cikls - tas ir ādas audu reģenerācijas cikls no šūnas rašanās līdz brīdim, kad tā parādās uz ādas virsmas. Ar vecumu šie cikli palielinās, jo reģenerācijas process palēninās. Kas ir ādas stabilizācija? Tas ir reģenerācijas palēninājums līdz 3-4 mēnešiem.
|
|
ĀDAS ATJAUNOŠANĀS CIKLS
|
|
līdz 25 g.v. |
28 dienas
|
|
25 - 35 g.v. |
29 dienas
|
|
35 - 45 g.v. |
30-31 diena
|
|
45 - 55 g.v |
31-32 diena
|
|
55 - 60 g.v. |
ādas stabilizācija
|
Ar vecumu notiek un citas nevēlamas izmaiņas: āda zaudē mitrumu, palēninās kolagēna un elastīna izstrāde, kas ir galvenās olbaltumvielas dermā, tādēļ tiek izjaukta kolagēna un elastīna šķiedru struktūra. Āda zaudē spēju efektīvi aizsargāties no apkārtējās vides nelabvēlīgās ietekmes, samazinās tās tvirtums, elastība, parādās grumbas.
Tomēr ādas atjaunošanās ciklu nosaka ne tikai jūsu bioloģiskais vecums, bet arī ādas stāvoklis. Ir svarīgi pareizi noteikt atjaunošanās ciklu, jo no tā būs atkarīgs ārstēšanas programmas ilgums, bet pēc tās – dažādu krēmu lietošanas ilgums.
Tādējādi mēs izvēlamies kosmētiku, ņemot vērā ādas tipu, tās stāvokli un gada laiku. Šobrīd tiek piedāvāts visplašākais dažādas kvalitātes un cenu līmeņa kosmētikas klāsts, tādēļ būtisks ir jautājums, vai izvēlamies sev atbilstošāko un piemērotāko?
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
