Kas jāzina par D vitamīnu?
Mūsu platuma grādos saules diemžēl nav pietiekami, turklāt pārāk daudz uzturamies telpās un par maz kustamies. D vitamīna līmeni var pazemināt dažādas ādas problēmas, aknu un nieru kaites, retāk – arī iedzimtība. Kā zināt, vai organismā D vitamīna ir pietiekami? Vai vasarā tā lietošana jāpārtrauc?
Kalciferols jeb D vitamīns ir organiska viela, kas regulē kalcija un fosfora maiņu organismā un nodrošina normālu skeleta attīstību.
Kas liecina par D vitamīna trūkumu organismā? Šis taukos šķīstošais vitamīns uzkrājas taukaudos. Par tā deficītu var liecināt muskuļu sāpes, sāpes kaulos, ceļgalu locītavu palielināšanās, apgrūtināta kāpšana pa kāpnēm, bieži kritieni un lūzumi, pastiprināta zobu bojāšanās, trausli mati, tuvredzība, biežas bakteriālas un vīrusu saslimšanas, hronisku slimību saasinājumi, nervu darbības traucējumi, pesimisms utt. D vitamīna trūkums nereti novērojams cilvēkiem, kas vecāki par 50 gadiem, bet jo īpaši senioriem (vitamīna sintēze kļūst gausāka – jau 65 gadu vecumā zemādā sintezējas tikai puse no tā D vitamīna daudzuma, kas organismā rodas 20 gadu vecumā), cilvēkiem ar lieko svaru (D vitamīns nogulsnējas taukaudos un nenonāk asinīs) un tiem, kas lieto medikamentus, kuri veicina D vitamīna katabolismu (organisma bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas noārdās līdz vienkāršākām). Savukārt bērniem uz šī vitamīna trūkumu var norādīt svīstošas rokas vai sāpoši ceļgali.
Kā noteikt D vitamīna līmeni asinīs? Tikai laboratoriski (tā nav valsts apmaksāta analīze), un tas jādara vismaz reizi gadā, bet optimāli – reizi trijos mēnešos. Svarīgi pārbaudīt arī aknu un nieru darbību, jo šie orgāni piedalās D vitamīna aktivizācijas procesā.
D vitamīns dabā sastopams vairākās formās. Cilvēkam svarīgākie ir D2 un D3 vitamīni. Pirmais ir augu valsts izcelsmes, tiek sintezēts saules gaismas ietekmē un to var uzņemt tikai ar uzturu, bet otrais – dzīvnieku izcelsmes, veidojas ādā, un arī to var uzņemt ar uzturu. D3 ir aktīvāks, stabilāks un efektīvāks nekā D2.
Šis ir īpašs laiks visām maņām – acīm, ausīm, degunam, garšas kārpiņām, un arī ādu lutina siltie saules stari un vēja maigie pieskārieni.
• Vasarā saules aizsargkrēms ir vienkārši nepieciešams! Visjutīgākā ir maigā āda ap acīm. Tāpat no saules jāsargā arī deguns un ausis.
! Dienas vidū saules stari ir sevišķi aktīvi, tādēļ sauļoties ieteicams līdz pulksten 10 un pēc pulksten 16. Ņemiet vērā – apdegt var arī tad, ja sauli aizklāj mākoņi!
• Pēc peldes āda ir sevišķi saules jutīga, tāpēc aizsargkrēms jāuzklāj atkārtoti.
• Lūpām ieteicams vai nu kopjošs balzams, vai nu lūpukrāsa, kuras sastāvā ir aizsargājošas eļļas un UV filtrs.
• Saulē un jo īpaši pēc peldes jūrā, sāļajam ūdenim žūstot, mati kļūst trausli, jo lielais sāls daudzums izvelk no tiem ūdeni, tādēļ mati un galvas āda rūpīgi jāizskalo (arī pēc peldes baseinā, kurā ir hlorēts ūdens!) un jāieziež ar kopjošu krēmu vai masku.
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
