LV
RU

Klāt „apčī!” laiks

Klāt „apčī!” laiks

Kaklā skrāpējas, grūti norīt siekalas, deguns ciet, acis asaro... Klasiskas saaukstēšanās pazīmes!


Ar vārdu „saaukstēšanās” pieņemts apzīmēt akūtas, parasti vīrusu izraisītas elpceļu slimības. Ziemā kakls sāp biežāk nekā vasarā, jo vainīgi vīrusi, kurus ieelpojam, un organisma aizsargspējas, kas pavājinājušās. Paši vien esam vainīgi, jo galvenokārt uzturamies telpās, nepietiekami tās vēdinām, tāpēc vīrusu koncentrācija palielinās. Ja pietiekami bieži nemazgājam rokas, ar tām degunā vai mutē ienesam vīrusus. Ziemā trūkst arī saules gaismas, kas nonāvētu infekcijas izraisītājus.

Elpceļu infekcija klepojot un šķaudot izplatās no slimā cilvēka uz veselo, tāpēc, ja saķerts vīruss, vajadzētu pāris dienu palikt mājās, nevis varonīgi doties uz darbu – tā riskējam iedzīvoties komplikācijās. Kakla sāpes mazina īpašas sūkājamās konfektes, kas dezinficē kaklu un neļauj aktivizēties mikrobiem. Iesnas, pirmkārt, ir diskomforts paša degunam, bet, otrkārt, tās apdraud citus. Pēc tiesas un taisnības, iesnains cilvēks no sabiedrības būtu jāizolē, jo siekalu un gļotu pilieni runājot un šķaudot izplatās pat 7-10 metru attālumā. Gandrīz vienmēr vainojami rinovīrusi, kas vēsā un mitrā laikā aktivizējas. Tie iekļūst degunā, vairojas, bojā tā gļotādu, un sākas akūtas iesnas. Visnepatīkamākais ir traucēta deguna elpošana. Ja akūtas iesnas netiek ārstētas, tās var pāriet hroniskā formā. Jūtot nelāgumu, pareizi būtu doties mājās, likties gultā, dzert karstu tēju ar medu un citronu un labi izgulēties. Vispārējas saaukstēšanās gadījumā slikto pašsajūtu atvieglo arī karstas roku un kāju vanniņas (var pievienot vārāmo sāli vai sinepes; jāmērcē ne tikai pēdas, bet arī apakšstilbi – līdz ceļiem), sinepju plāksteri uz pēdām, ķiploku vai sīpolu sulas pilieni degunā (satur fitoncīdus – dabiskas pretvīrusu un pretbaktēriju vielas), kā arī aptiekās nopērkami līdzekļi, kas noņem simptomus pašā slimības sākumā. Profilakses pasākumus neviens vēl nav atcēlis! Ja ir stress un fiziskā slodze, vitamīnu rezerves ātri iztērējas, tāpēc tās regulāri jāatjauno. Būtiskas ir kustības un norūdīšanās. Svarīgi daudz atrasties ārā svaigā gaisā, jo kustoties un raujot degunā aukstu gaisu tiek trenēts deguna asinsvadu sašaurināšanās mehānisms un asinsvadi spēj strauji reaģēt uz temperatūras svārstībām. Tiklīdz gļotādā rodas asinsrites traucējumi, tajā itin viegli var iekļūt vīrusi un baktērijas. Ziemā veselīga ēdienkarte nepieciešama jo īpaši. Svaigi spiesta sula (satur bioloģiski aktīvu strukturēto ūdeni, ko cilvēka šūnas uzņem vieglāk nekā parasto ūdeni) vairos enerģiju un palīdzēs atvairīt vīrusus. Ķiploki satur fitoncīdus – tiem piemīt dezinficējošas īpašības, kas novājina baktērijas un vīrusus. Ķiplokus vēlams sasmalcināt un ēst kopā ar maizi vai biezpienu, vai ķiplokam uzdzert virsū pienu, lai mazinātos tā kairinošā darbība. Svaigi dārzeņi, zaļumi jāēd vismaz 500 gramu dienā.

NB! Neaizmirsti ielūkoties janvāra aktuālo produktu sarakstā. Nešaubāmies, ka atradīsi noderīgas lietas savai aptieciņai!

 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.