LV
RU

Klepus – bez vainas vainīgais?

Klepus – bez vainas vainīgais?

Ziemā biežāk nekā citos gadalaikos piemeklē klepus un kakla sāpes. Kāpēc?
Elpceļu problēmas (akūtas augšējo elpceļu infekcijas, akūts bronhīts) visbiežāk rodas tad, kad laiks ir vēss, mitrs un vējains. Iemesls – vīrusi, kurus ieelpojam, ir dažādi, un imunitāte tātad nespēj uzreiz ar tiem tikt galā vai arī organismam ir paaugstināta jutība pret infekcijas ierosinātāju (vīrusi, baktērijas). To nosaka arī iedzimtība.

Slimojot ar saaukstēšanās slimībām, visbiežāk no sākuma parādās iesnas, pēc tam sauss, rejošs klepus, kas vēlāk kļūst mitrs, jo atdalās daudz krēpu. Klepus ir organisma reakcija – aizsargreflekss, ar tā palīdzību (izšķaudot vai atklepojot) elpošanas ceļi atbrīvojas no liekā – vīrusiem, baktērijām vai krēpu daļiņām, neļaujot infekcijai izplatīties tālāk.
Svarīgi noskaidrot, kāda ir klepus izcelsme – vīrusu vai baktēriju.

Par baktēriju izcelsmes klepu liecina dzeltenīgas, staipīgas gļotas.
Vīrusu izcelsmes klepus parasti ir sauss un kairinošs. Paaugstināta ķermeņa temperatūra, iesnas un citi infekcijas simptomi izzūd 3–5 dienu laikā, bet klepus, pamazām kļūstot aizvien retāks un neizteiktāks, var turpināties 10–14 dienas. Ja klepošana un paaugstināta ķermeņa temperatūra ir ilgāk nekā piecas dienas, tad infekcija, iespējams, iekļuvusi dziļāk elpceļos, izraisot bronhītu vai plaušu karsoni. Vai bronhos ieperinājušās baktērijas, var noteikt, veicot asinsanalīzes.

Elpceļu saslimšanas ārstē, lietojot atklepošanu veicinošas zāles. Sausa klepus ārstēšanai ieteicami medikamenti, kas to padara mitru un produktīvu, pret mitru klepu – tādi, kas palīdz šķīdināt gļotas utt.

Dabas spēks

Lai organisms ātrāk atbrīvotos no nelabvēlīgo mikroorganismu izdalītajām nelabvēlīgajām vielām, jāuzņem pietiekami daudz šķidruma. Īpaši ieteicamas ir zāļu tējas (liepziedu, aveņu u. c.). Ja klepu izraisa sausas bronhu gļotādas, jālieto tējas, kas veicina atkrēpošanu (piemēram, ceļtekas, māllēpes, deviņvīruspēka ziedi, Islandes ķērpji), arī pretklepus sīrupi, kuru sastāvā ir mārsila laksti, ceļteku, salvijas lapas, priežu pumpuri. Lai krēpas sašķidrinātu, jādzer pietiekami daudz šķidruma (pretklepus un atkrēpošanu veicinoša iedarbība ir, piemēram, anīsa augļu tējai).

• Saslimšanu un kakla sāpes veicina elpošana caur muti, nevis caur degunu.
• Rokas jāmazgā pietiekami bieži, lai vīrusi ar tām nenokļūtu degunā un mutē.
• Ziemā vīrusu koncentrācija telpās palielinās, tāpēc tās regulāri jāvēdina. Jo īpaši tas attiecas uz birojiem, kur gaiss ir sauss, tāpēc deguna un kakla gļotādas izžūst un vairs nepilda savu uzdevumu.

! Ja klepus gadījumā vairākas dienas ir paaugstināta temperatūra, izdalās daudz krēpu vai ja klepus ir ilgāk nekā divas nedēļas, jākonsultējas ar ģimenes ārstu.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.