LV
RU

Ko darīt, ja bieži sāp galva?

Ko darīt, ja bieži sāp galva? Aptieku tīkls "Latvijas aptieka" turpina pirms gada aizsākto akciju "Ciet sāpes? Izstāsti farmaceitam!" ar mērķi informēt aptiekas pircējus par sāpju veidiem un iespējām, kā ar tām cīnīties. Lai mūsu farmaceiti būtu vēl zinošāki un labāk spētu klientiem palīdzēt, pērnā gada nogalē turpinājām viņu apmācības, informējot par dažāda veida sāpēm.

Aicinām uzzināt vairāk par ļoti izplatītu sāpju veidu – galvassāpēm. Tām var būt ap 200 iemeslu, tāpēc vispirms svarīgi noskaidrot, vai galvassāpes ir tikai simptoms pie kādas citas saslimšanas, vai pamatslimība. Atbildes uz jautājumiem par galvassāpju ārstēšanu starplaikos starp mūsu farmaceitu apmācībām sniedza vadošie Latvijas neirologi un algologi, kā arī mūsu farmaceiti.

LINDA ZVAUNE, neiroloģe un algoloģe
Kādi ir galvenie galvassāpju iemesli?

Jebkuras sāpes ir brīdinājuma signāls. Arī galvassāpes mums ziņo, ka organismā kaut kas nav kārtībā. Iemeslu, kāpēc sāp galva, var būt ļoti daudz, tāpēc vispirms ir jānoskaidro, vai galvassāpes ir primāras, proti, tās pašas ir kā atsevišķa slimība, vai sekundāras, proti, kad sāpes izraisa kāds cēlonis, piemēram, infekcija, trauma, spiediena izmaiņas vai kas cits. Vairāk nekā 90% gadījumu galvassāpes ir primāras. Visizplatītākās primārās galvassāpes ir saspringuma galvassāpes un migrēna. Diemžēl apmēram 50% no galvassāpju pacientiem neaiziet pie ārsta un dažkārt gadiem lieto medikamentus, nezinot, kas īsti ir šo sāpju cēlonis.

Kā noskaidrot, kāda tipa galvassāpes tās ir?

To lielā mērā palīdz noteikt klīniskie simptomi. Vispirms jādodas pie ģimenes ārsta, kurš, iztaujājot par sāpju biežumu un to raksturu, palīdzēs saprast, vai iemesls varētu būt sekundāras galvassāpes. Ja ir aizdomas par šādām sāpēm, jāveic izmeklējumi. Primāru galvassāpju gadījumā sākuma terapiju var nozīmēt ģimenes ārsts. Ja galvassāpju iemesls ir neskaidrs un ārstēšana neveicas, ģimenes ārsts nosūta pacientu pie neirologa vai sāpju speciālista – algologa.

Galvassāpes ir vienas no biežākajām neiroloģiskajām saslimšanām, un jebkurš neirologs var tās aprūpēt. Latvijā ir arī neirologi, kas specializējušies tieši galvassāpju ārstēšanā. Ģimenes ārsts var ieteikt, tieši pie kāda speciālista labāk doties. Dažkārt cilvēks, kuram sāp galva, uzreiz lūdz ģimenes ārstam, lai viņu nosūta uz magnētisko rezonansi, taču tas ne vienmēr ir vajadzīgs. Papildu izmeklējumi nepieciešami tikai gadījumos, ja ir sarkanā karoga simptomi jeb aizdomas par kādu nopietnu saslimšanu.

Kas izraisa primārās galvassāpes?

Tās daļēji nosaka iedzimtība jeb ģenētiski faktori. Liela nozīme ir arī apkārtējās vides faktoriem. Cilvēkam var būt nosliece uz migrēnu, taču, ja apkārtējās vides faktori būs labvēlīgi, tā neizpaudīsies vai izpaudīsies ļoti reti.

Kādi ārējās vides faktori palielina risku piedzīvot galvassāpes?

Viens no galvenajiem pastiprinošajiem faktoriem ir stress, kā arī dažādi emocionāli spēcīgi pārdzīvojumi. Ir cilvēki, kam galva sāk sāpēt jau stresa brīdī, bet citiem sāpes parādās novēloti – pēc tam, kad stress ir jau beidzies. Ir pat jēdziens kā „brīvdienu galvassāpes”, proti, galva sāk sāpēt tad, kad iestājies atslābums.

Kādos gadījumos pietiek iedzert pretsāpju tableti, un kad jāmeklē ārsta palīdzība?

Ja galva sāp biežāk nekā divas reizes nedēļā, jāsāk domāt par profilaktiskiem pasākumiem. Parasti vislabākie rezultāti tiek panākti, ja galvassāpju problēma tiek risināta kompleksi – ne tikai ar medikamentiem, bet arī ar dažādām procedūrām, dzīvesveida maiņu un psiholoģiskās palīdzības metodēm. Izmainot domāšanu un ieviešot veselīgākus ieradumus, var panākt ļoti labus rezultātus. Cilvēkam jāiemācās sasaistīt cēloni ar sekām un jāapzinās, kurās situācijās viņam visbiežāk parādās sāpes, piemēram, ja ilgstoši nav izlādētas kādas emocijas vai bijis liels saspringums. To lieliski palīdz izdarīt galvassāpju dienasgrāmata. Veicot regulārus ierakstus dienasgrāmatā vai telefona aplikācijā, pacients sāk atpazīt, kas ir viņu provocējošie faktori: vienam par daudz miega, otram par maz miega; vienam par daudz kafijas, otram – par maz kafijas; vienam var sāpēt galva no fiziskas pārslodzes, otram – no mazkustīguma.

Dažkārt cilvēki pie ārsta neiet un pretsāpju medikamentus nelieto, aizbildinoties, ka viņi taču var paciesties.

Ja galvassāpes neārstē, tad katra akūtā sāpju epizode palielina iespēju piedzīvot jaunu epizodi un ved pie hroniskām sāpēm. Rodas pieradums pie sāpēm. Nākamajam provocējošajam faktoram ir vieglāk ierosināt galvassāpes – pietiek ar pavisam mazu nieku, lai tās atkal izraisītu. Tāpēc sāpes vajadzētu ārstēt. Mērķis – padarīt tās pēc iespējas retākas, pēc iespējas ātrāk nomākt, lai nav ilgstošas.

Vai ir gadījumi, kad cilvēki pārcenšas ar medikamentu lietošanu?

Pēc statistiskas datiem, Latvijā varētu būt ap 60 tūkstošiem cilvēku, kuri, lietojot pārlieku daudz pretsāpju medikamentus, cieš no hroniskām, medikamentu atkarīgām galvassāpēm Ja sākumā pietika ar vienu tableti, tad nu jau vajag divas, vai arī tās jālieto biežāk, lai sasniegtu vēlamo efektu. Ja izveidojies pieradums, galvassāpes var izraisīt paši pretsāpju medikamenti, tai skaitā speciālie pretmigrēnas līdzekļi – triptāni. Lai neizveidotos pieradums pie viena veida zālēm, medikamenti dažkārt jāpamaina. Gadījumos, ja galvassāpes ir biežas, grūti ārstējamas, tiek lietoti daudzi pretsāpju medikamenti, jāuzsāk galvassāpju profilaktiskā terapija. Šādiem nolūkiem tiek izmantoti pretepileptiski līdzekļi, antidepresanti, kardioloģiski līdzekļi, dažkārt ir vajadzīgi kādi konkrēti mikroelementi. Katram pacientam, ņemot vērā viņa vecumu, sāpju raksturu un blakusslimības, ieteikumi būs individuāli.


RSU profesore, neiroloģe un algoloģe INĀRA LOGINA
Nevis izārstēt, bet palīdzēt izārstēties

Reizēm pacienti izvairās dzert pretsāpju medikamentus, aizbildinoties, ka viņiem jau tā jālieto daudz zāļu, vai baidās no kādu konkrētu grupu medikamentiem. Piemēram, neiropātiskās sāpes jāārstē ar pretepileptiskiem līdzekļiem un antidepresantiem, taču daži tos nevēlas. Viņi neapzinās, ka, sāpes laikus neapstādinot, sāpju ceļi tiek sabojāti pilnībā, un no sāpēm vairs nevar tikt vaļā. Vairāk vajadzētu uzticēties ārstiem un sekot viņu norādēm! Mediķi nevar pacientu pasīvi izārstēt, taču var palīdzēt viņam izārstēties. Tāpēc ir svarīgi sadarboties un arī pašam rīkoties, nevis gaidīt brīnumu!

RSU emiritētais profesors, farmakologs ANTONS SKUTELIS
Neesiet vieglprātīgi!

• Ja sāpes ir vairāk nekā trīs mēnešus, var izveidoties sāpju pieradums un šķist, ka sāp visu laiku, tāpēc hroniskas sāpes nedrīkst atstāt bez ievērības.
• Ja cilvēks skaidri zina savu sāpju iemeslu, piemēram, ka tā ir migrēna, un ir informēts, kādi medikamenti nepieciešami, viņš var doties uz aptieku. Bet, ja līdzīgas sāpes līdz šim nav bijušas, ja pievienojas jauni simptomi vai, iedzerot tableti, sāpes pāriet tikai uz dažām stundām un drīz atkal atkārtojas, tad noteikti jāiet pie ārsta!

ALĪNA KRIVIŅA, RSU farmakoloģijas pasniedzēja, Latvijas aptiekas farmaceite
Pretsāpju līdzekļus lietojiet atbildīgi!

• Daļa pacientu uzskata, ka visi bezrecepšu medikamenti, tai skaitā pretsāpju, ir ļoti droši, un tos var lietot,neizlasot instrukciju. Diemžēl tā nav taisnība. Lietojot pretsāpju medikamentus ilgstoši, lielās devās vai kombinācijā ar citām zālēm, tie var radīt nopietnas blakusparādības.
• Labā ziņa – jau ir pieejamie pretsāpju līdzekļi, kas nekairina gremošanas sistēmu, un tos pat ieteicams lietot tukšā dūšā, lai uzlabotu medikamenta uzsūkšanos.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.