Kolagēns
Kolagēns – galvenā saistaudu sastāvdaļa – ir organismā visvairāk sastopamais proteīns, atrodas ādā, asinsvados un kaulos, nodrošina ādas struktūru un stiprina kaulus. Kolagēna uztura bagātinātājs lielākoties ir hidrolizēts, proti, kolagēns ir sadalīts, lai to būtu vieglāk absorbēt. Uztura bagātinātāju jomā kolagēns ir jaunums, ko zinātnieki vēl turpina pētīt. Lūk, daži atklājumi.
• Novecojot organisms ražo mazāk kolagēna, tāpēc āda kļūst sausāka, rodas grumbas. Pētījumos novērots, ka kolagēna peptīdi vai uztura bagātinātāji, kas satur kolagēnu, palīdz organismam pašam to ražot. Kolagēns stiprina ādu, uzlabo elastīgumu un mitrināšanu, kā arī sekmē vairāku citu proteīnu veidošanos, kas palīdz uzlabot ādas struktūru, piemēram, elastīns un fibrilīns.
• Samazinoties kolagēna daudzumam organismā, palielinās risks saslimt, piemēram, ar osteoartrītu. Dažos pētījumos novērots, ka kolagēna līdzekļu lietošana pat samazina locītavu sāpes, tāpēc izvirzīta hipotēze, ka papildu kolagēns, uzkrājoties skrimšļos, stimulē organisma audus radīt kolagēnu. Tas, zinātnieki min, varētu nozīmēt zemākus iekaisumu rādītājus, spēcīgākas locītavas un mazāk sāpju.
• Tā kā kauli lielākoties sastāv no kolagēna (tas nodrošina struktūru un palīdz saglabāt to izturību), kolagēna līdzekļu lietošana varētu palīdzēt ierobežot kaulu slimību, piemēram, osteoporozes, risku, kā arī palielināt kaulu minerālo blīvumu un samazināt to proteīnu daudzumu asinīs, kas veicina kaulu noārdīšanos.
• Šis proteīns ir nepieciešams, lai muskuļi būtu spēcīgi un funkcionētu pareizi. Kolagēna produktu lietošana varētu palielināt muskuļu veidošanos un spēku cilvēkiem, kuriem vecuma dēļ novērots muskuļu masas zudums.
• Vēl viena pētnieku hipotēze – kolagēna uztura bagātinātāju lietošana varētu palīdzēt uzlabot sirds veselību. Šī proteīna daudzumam samazinoties, artērijas kļūst vājas un trauslas, kas var novest pie aterosklerozes. Tā kā kolagēns nodrošina artēriju struktūru, iespējams, tā iekļaušana uzturā var palīdzēt cīnīties ar riska faktoriem, kas saistīti ar šīm kaitēm
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
