Labas veselības doza
5. maijs – Pasaules sporta diena
Fiziskās aktivitātes kļūst arvien populārāks medikaments, turklāt to vajag pat diezgan nedaudz, lai uzlabotu veselību.
Mazkustīgs dzīvesveids Pasaules Veselības organizācijas slimību un priekšlaicīgas nāves cēloņu sarakstā atrodas ceturtajā vietā, tomēr fiziskās aktivitātes kļūst arvien populārāks medikaments. Protams, nopietnas saslimšanas gadījumā tas pilnībā neaizstāj zāles, tomēr pavisam noteikti sniedz vairāk enerģijas, uzlabo koncentrēšanās spējas, stabilizē nervu sistēmu, nodrošina labāku pašsajūtu, novērš slimību risku nākotnē un aizkavē arī novecošanu. Ieteicamā kustību doza katru dienu ir vismaz trīsdesmit minūtes ilga aktīva pastaiga vai vingrošana, bet gana iedarbīgas ir arī neregulārākas fiziskās aktivitātes.
Pētījumi medicīnā apstiprina: regulāras kustības ir ļoti nepieciešamas, bet galvenais – to vajag pavisam maz, lai būtiski uzlabotu savu veselību un pašsajūtu, jo kustības ietekmē visu ķermeni, arī smadzenes. Sportošana īpaši ieteicama mūža otrajā pusē. Ja seniori pēc sešdesmit piecu gadu vecuma reizi nedēļā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, tad priekšlaicīgas nāves risks samazinās par 40 procentiem, salīdzinot ar viņu vienaudžiem, kuri nevēlas regulāri izkustēties.
Mazkustīgs dzīvesveids izraisa...
...katru piekto sirds un asinsvadu slimību gadījumu;
...katru septīto vecuma diabēta gadījumu;
...katru septīto resnās zarnas vēža gadījumu;
...katru desmito infarkta gadījumu;
...katru desmito krūts vēža gadījumu.
Fiziskās aktivitātes...
...par vairākiem gadiem pagarina kvalitatīvu dzīvildzi;
...uzlabo atmiņu un koncentrēšanās spējas;
...stiprina sirdsdarbību un muskuļus, pasargājot no sirds un asinsvadu slimībām un infarkta;
...samazina trombozes, reimatisma, osteoporozes un osteoartrīta, kā arī psihisko saslimšanu, piemēram, depresijas un trauksmes, risku;
...samazina risku saslimt ar atsevišķām visbiežāk sastopamajām vēža formām, piemēram, krūts vēzi un resnās zarnas vēzi, kā arī ar aizkuņģa dziedzera vēzi, kas ir viena no visskarbākajām vēža formām;
...palīdz saglabāt optimālu ķermeņa svaru.
Tiem, kuri katru dienu velta 15 līdz 30 minūtes raitām pastaigām, dzīves ilgums palielinās par trijiem līdz pieciem gadiem, par 20 līdz 30 procentiem samazinās sirds slimību, vēža, diabēta un infarkta risks. Tiešām iespaidīgi rādītāji!
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
