Lai baudītu sauli
Lai uzturēšanās saulē sagādātu labsajūtu, svarīgi izmantot savam ādas tipam atbilstošu kosmētiku – gan PIRMS, gan PĒC sauļošanās!
Saules aizsarglīdzekļi ir ar atšķirīgu aizsardzības pakāpi, ko izsaka SPF (ang. Sun Protective Factor – saules aizsardzības efektivitātes mērvienība):
• zema – SPF 6–10
• vidēja – SPF 15–25
• augsta – SPF 30–50
• ļoti augsta – SPF 50+
¤ Marķējuma skaitlis norāda, cik ilgi var atrasties saulē, lai ultravioletie stari nesāktu veidot ādas apdegumu. Piemēram, lietojot aizsarglīdzekli ar SPF 15, saulē droši uzturēties 15 reižu ilgāk, tas ir, aptuveni 3,5 stundas.
¤ Jo gaišāka āda, jo lielāks SPF skaitlis jāizvēlas.
¤ Uzsākot sauļošanos, ieteicams krēms ar lielāku SPF skaitli (50), bet iesauļotai ādai tas var būt 25–30.
¤ Ikdienā jālieto krēmi vai fluīdi ar SPF 10–15.
¤ Saules aizsarglīdzekli (krēms, gels, losjons, pieniņš, fluīds) izvēlas atbilstošu savam ādas tipam – kombinētai/normālai, sausai, taukainai vai jutīgai ādai.
¤ Aizsarglīdzekli uz ādas uzklāj 30 minūtes pirms došanās ārā.
¤ Tas jāatjauno ik pēc 2–3 stundām un noteikti pēc peldes.
¤ Pēc sauļošanās ieteicami speciāli ādas kopšanas līdzekļi, kas atjauno tās dabisko mitruma līmeni un nomierina sakairinātu ādu, kā arī gādā par iedeguma ilgāku saglabāšanos.
¤ Aptiekā iegādājamā saules kosmētika ir dermatoloģiski testēta un hipoalerģiska.
¤ Zīdaiņiem un maziem bērniem melanocīti (nobriedušas nervu kores izcelsmes šūnas, kas ražo melanīnu) vēl nav gatavi darbam, tādēļ viņiem uzturēties tiešā saulē var būt pat kaitīgi. Saules aizsarglīdzekļi bērniem ir ar ļoti augstu aizsardzības līmeni pret UVA un UVB stariem.
¤ Ja gadījies saulē apdegt, uz ādas ieteicams uzklāt dekspantenolu saturošas putas vai emulsiju (piemēram, Panthenol aerosolu, Bepanthen krēmu), bet nākamajās dienās – dekspantenolu saturošus krēmus.
! Laikā no pulksten 11 līdz 16 sauļoties nav ieteicams.
Aizsargājiet ādu no saules arī mākoņainā laikā!
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
