LV
RU

Lai kuņģis nespiež un nededzina

Lai kuņģis nespiež un nededzina Kuņģim netīk gastronomiskas pārmērības, ēšana ļoti reti vai ļoti bieži, vai steigā, trekni un asi ēdieni un alkohols. Arī nemitīga gumijas košļāšana gremošanas sistēmai liek strādāt nepārtrauktā režīmā, visu laiku izdalot kuņģa sulu.

Kā sauc, tā atskan

Kuņģis ir pirmais, kas saskaras ar ārējo vidi un strauji reaģē uz neierasto. Gremošanas sistēmu regulē gan nervu, gan sirds un asinsvadu, gan elpošanas un hor monālā sistēma. Ja gremošanas sistēma nav kārtībā, pazeminās arī mūsu aizsargspējas. Piemēram, hronisks gastīts var izraisīt saaukstēšanos. Gremošanas sistēmas kaites var izpausties arī kā sāpes mugurā, galvā vai elpošanas ceļos. Bet sāpes kuņģī var būt saistītas ne tikai ar gremošanas sistēmu – tās rada arī mugurkaula slimības, sirds un plaušu kaites, ginekoloģiskas problēmas.

Kuņģa veselībai

Gremošanas sistēma ir gausa un kūtra, tai patīk ritmisks darbs. Tā labi jūtas, ja cilvēks ēd 3-4 reizes dienā un noteiktā laikā – tad reflektori izstrādājas gremošanas sulas, 1-2 stundas pēc ēšanas tās mazinās, iestājas miera periods – gremošanas sistēma atpūšas. Ko ēst, un kā savaldīt kalorijas? Ne vienmēr tas, kas mums garšo, patīk arī gremošanas traktam. Pārēšanās un haotiskas ēdienreizes var radīt dedzināšanu kuņģī un sliktu pašsajūtu. Labāk ir ēst nedaudz, bet biežāk – tas nenoslogos gremošanas traktu un nepiesārņos asinsvadus. Tomēr zinātnieki arī secinājuši, ka uztura tradīcijas un īpatnības ir svarīgākas nekā teorija par to, kas un kad jāēd, jo gremošanas sistēmai ir labas pielāgošanās spējas. Galvenais, lai cilvēks ēdot gūtu labsajūtu, pretējā gadījumā radīsies stress, bet tas ir liels veselības kaitnieks.

Uztura bībelīte

Tās ievērošanā pirmkārt svarīgas ir zināšanas un pašdisciplīna. Iepērkoties „tukšā dūšā”, jūs riskējat ne tikai iegādāties vairāk nekā vajadzīgs, bet arī, zemapziņas rosināti, grozā salikt ātri pagatavojamus ēdienus – picu, uzsildāmas pildītās pankūkas u.tml. Tas nav ne lēti, ne veselīgi! Uz veikalu ieteicams doties pēc brokastīm, kad izsalkums remdēts un nogurums netraucē saprātam kontrolēt rīcību. Vai – pirms veikala apmeklējuma iedzeriet kafiju vai svaigi spiestu sulu un apēdiet salātiņus un tikai tad dodieties pēc iepirkuma ratiem.
Mazāk jāēd cepts, žāvēts, kūpināts un trekns un nav jāpārēdas. Smago un trekno produktu vietā labāk izvēlēties veselīgākas sastāvdaļas ar zemāku enerģētisko vērtību. Lai kuņģa un zarnu trakts normāli darbotos un attīrītos, nepieciešama šķiedrvielām bagāta barība. Svaigi augļi un dārzeņi jāēd daudz! Ēdienreižu starplaikos vislabāk dzert ūdeni.

Kas ir daudz un kas ir maz? 100 gramu citrona satur 20 kkal, bet 100 gramu avokado – 230 kkal.

Gremošanas sistēmu bojā arī daudzas zāles, mazinot organisma aizsardzības spējas. Piemēram,
pretsaaukstēšanās pulveris, kura sastāvā ir aspirīns, var radīt asiņojošu kuņģa čūlu.

 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.