LV
RU

Lai nesāp!

Lai nesāp! Latvijas aptieka turpina izvērst Sāpju pacientu atbalsta programmu un atgādina moto: „Ciet sāpes? Izstāsti farmaceitam!”. Vasarā, kad mūsu dzīvesveids kļūst sevišķi aktīvs, ikvienam var noderēt informācija par ārīgi lietojamiem pretsāpju līdzekļiem.

Pretsāpju līdzekļi
efektīvi mazina muskuļu, locītavu sāpes un iekaisumus. Sastāvā aktīvā viela – kāds no nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem.

Sildošie līdzekļi ieteicami, ja ir sapūsta spranda, apaukstēta mugura vai ja sāpes ir hroniskas (piemēram, artrīta, reimatisma gadījumos), kā arī pirms sportiskām aktivitātēm, lai sagatavotu muskuļus un locītavas. Šie preparāti uzlabo asinsriti, rada patīkamu siltuma sajūtu un mazina sāpes. Tos uzklāj plānā kārtiņā, bet nekādā gadījumā – uz tikko traumētām vietām vai ja ir pietūkums, jo tie paplašina asinsvadus, tāpēc iekaisums var progresēt.

Atvēsinošie līdzekļi vajadzīgi, ja traumētā vieta ir apsārtusi, karsta vai ja ir akūta trauma, piemēram, izmežģījums vai sastiepums. Šie līdzekļi (ziedes, aerosoli) satur mentolu (piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa) un jālieto nekavējoties, jo novērš tūsku vai asinsizplūduma rašanos.

Kombinētie līdzekļi ir bez izteikti sildoša vai atvēsinoša efekta. Var saturēt heparīnu (hormons, kas aizkavē trombu veidošanos) un arī kādu pretsāpju vielu, tāpēc ātri mazina gan tūsku, gan sāpes.

Vasarā noteikti nepieciešami pretapdeguma līdzekļi, jo paglābs no nepatīkamām sajūtām, ja saule izrādīsies pārāk kodīga. Tie ir ar dažāda stipruma saules aizsargfaktoru.

Arī plāksteri ir dažādi: ar ārstnieciskām vielām, atvēsinoši vai sildoši (piemēram, piparu plāksteri), īpaši apdegumiem vai tulznām. Tie ir efektīvāki par pretsāpju geliem, ērti līdzņemšanai un vienkārši lietojami – tikai jāuzlīmē sāpošajai vietai. Iedarbības laiks – līdz pat 24 stundām.

Ārīgi lietojamo pretsāpju līdzekļu aktīvās vielas iesūcas sāpīgajā vietā caur ādu. Tos nedrīkst lietot uz bojātas ādas. Jāņem arī vērā, ka gels iedarbojas ātrāk nekā ziede. Ja sajūta pēc tā uzklāšanas ir nepatīkama, dedzinoša, tātad nervu receptori tiek stipri kairināti, tāpēc ar vates plāksnīti, kas samitrināta neitrālā eļļā vai krēmā, sāpošo vietu nekavējoties viegli jānoslauka.

Arī šie pretsāpju līdzekļi nonāk asinsritē un tiek izvadīti no organisma caur nierēm vai aknām atkarībā no aktīvās vielas, tāpēc noteikti jāievēro to lietošanas instrukcija!

• Gela spilventiņus lieto gan kā aukstuma kompresi (pēc atdzesēšanas ledusskapī), gan kā sildošu kompresi (sasildot to ,piemēram, mikroviļņu krāsnī).
• Brūču dezinficēšanai noderēs ūdeņraža pārskābe. To var iegādāties arī kā caurspīdīgu gelu tūbiņā vai aerosolu baloniņā, un tā nav kodīga.




 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.