LV
RU

Lai saule mums draudzīga

Lai saule mums draudzīga Pēc ilgstošā rudenīguma, kāda bija aizvadītā ziema, protams, esam sailgojušies pēc siltas, glāsmainas saules, turklāt zinām, ka tā dara daudz laba: regulē miega ciklus, stimulē D vitamīna ražošanu organismā, uzlabo labsajūtu. Bet saule var kļūt arī kodīga... 

Bālģīmjiem, kā sevi mēdzam dēvēt pēc garās ziemas, kārotais iedegums izskatās skaisti, tomēr būtībā tā ir ādas dabiskā aizsargreakcija pret ultravioleto starojumu, kas var neatgriezeniski bojāt ādas šūnas.

Negatīvie aspekti: atrašanās saulē izraisa grumbas, nevienmērīgu ādas pigmentāciju, vecuma plankumus (saulesgaismas izraisīto priekšlaicīgo novecošanos sauc par fotonovecošanos) un pat ādas vēzi. Ultravioletā starojuma ietekmei īpaši pakļauta seja, rokas un dekoltē zona.

Lai sevi pasargātu, par ādu jārūpējas gan iekšēji (veselīgs uzturs un dzīvesveids, arī nesmēķēt!), gan ārēji. Plaša spektra aizsarglīdzekļi bloķē UVB starus (tie izraisa apdegumus) un UVA starus (veicina grumbu rašanos un ādas novecošanos).

Ieteicams izvēlēties produktus, kuru sastāvā ir avobenzons vai parsols 1789 – šie līdzekļi satur attiecīgi titāna dioksīdu un cinka oksīdu. SPF (angļu: sun protection factor – saules aizsardzības faktors) skaitlis norāda, cik ilgi aizsargkrēms pasargās ādu.

Pieņemot, ka tā sāk apdegt pēc 20 minūtēm, SPF 15 aizsargkrēms aizsargās 15 reizes ilgāk, proti, līdz piecām stundām. Tomēr jāņem vērā, ka tas var noberzties ar drānām, noskaloties peldot, aizskaloties ar sviedriem, tāpēc krēms jāuzklāj atkārtoti vismaz ik pēc divām stundām.

PADOMI 

♦ Jo gaišāka āda, jo lielāks SPF skaitlis jāizvēlas: sākumā jālieto krēms ar SPF 50, iesauļotai ādai SPF skaitlis var būt 25–30, bet ikdienā der krēmi vai fluīdi ar SPF 10 vai 15.

♦ Vairumam aizsarglīdzekļu SPF un UV aizsardzība darbojas vidēji sešus mēnešus.

♦ Ja saule bijusi pārāk kodīga, palīdzēs B5 vitamīnu vai dekspantenolu saturošas putas, emulsija vai krēms.

Ikdienā ādas kopšanai piemēroti mitrinoši un kopjoši produkti, kuru sastāvā ir hialuronskābe, kas intensīvi mitrina ādu. Saules aizsarglīdzekļi jālieto arī tad, ja uzklāta kosmētika. Speciālos sauļošanās fluīdus, kam ir viegla konsistence un kas nav taukaini, var izmantot kā grima bāzi. 

Svarīgi atcerēties: vispirms aizsargkrēms, tad – grims.

Ultravioletā starojuma intensitāte visspēcīgākā ir no pulksten 10 līdz 16. Sauli vislabāk baudīt ēnā, tomēr aizsargkrēms jālieto! Arī mākoņainās dienās jāseko līdzi informācijai par UV indeksu (to var uzzināt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā meteo.lv)
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.