LV
RU

Lai SIRDS ņipra!

Lai SIRDS ņipra! Izglītoti pacienti dzīvo ilgāk, un piederīgie viņus var atbalstīt pilnvērtīgāk – ar šādu mērķi ik gadu maija sākumā tiek atzīmēta Sirds mazspējas diena.

Sirds un asinsvadu slimības parasti skar gados vecākus cilvēkus, bet pirmās izmaiņas sākas ievērojami agrāk, tādēļ svarīgi jau laikus mazināt riska faktorus. Sirds veselību būtiski uzlabo pat nelielas izmaiņas ikdienā, bet ilgtermiņā tās var palīdzēt samazināt risku saslimt ar šīm kaitēm.
Lūk, dažas idejas, kā uzlabot savu sirds veselību.

Sekojiet saviem veselības rādītājiem.
Paaugstinātu asinsspiedienu nereti izraisa neveselīgi ieradumi. Liekais svars, pārmērīgs alkohola patēriņš un nepietiekama fiziskā aktivitāte – šie faktori palielina risku piedzīvot infarktu vai insultu, tāpēc ir ļoti svarīgi zināt savus ciparus. Ja asinsspiediens dara raizes, sazinieties ar savu ģimenes ārstu vai farmaceitu.

Kustieties.
Neatkarīgi no vecuma vai fiziskajiem ierobežojumiem aktivitātes uzlabo vispārējo labsajūtu, bet regulāra enerģiska rosība – pat tikai 20–30 minūtes dienā – ievērojami samazina sirds un asinsvadu saslimšanu risku un būtiski palīdz sirdij. Ja vien ir iespējams, fiziskā slodze pakāpeniski jāpaaugstina, tomēr galvenais – neiesūnot!

Ēdiet veselīgi.
Veselīgs uzturs gan mazina risku iedzīvoties kādā sirds un asinsvadu kaitē, gan uzlabo veselību, jo stabilizē asinsspiedienu un holesterīna līmeni, gan palīdz nepieļaut virssvaru, kas izraisa vielmaiņas problēmas. Izvēlieties ēdienus, kas satur mazāk piesātināto tauku, ierobežojiet cukura un jo īpaši sāls patēriņu. (Sevišķi daudz sāls satur desas, gaļas izstrādājumi, sālītas un kūpinātas zivis, čipsi, maize, siers.) Ēdiet vairāk dārzeņus, augļus, riekstus, sēklas, pākšaugus un pilngraudu produktus.
! Sāls ievērojami paaugstina nieru slodzi. Ja tās nespēj izvadīt lieko sāli, ķermenī rodas tūska.
Sāls arī bojā asinsvadu sieniņas, negatīvi ietekmē kaulus, veicina aptaukošanos, osteoporozi un audzēju attīstību. Sāls patēriņa samazināšana dienā tikai par diviem gramiem būtiski samazina iespēju saslimt ar sirds un asinsvadu kaitēm.

Izturieties pret sevi laipni un saudzīgi.
Stress diemžēl ir mūsu ikdienas pavadonis un rada koncentrēšanās grūtības. Svarīgi to apzināties un ņemt dzīves grožus savās rokās! Pašsajūtu ievērojami uzlabo sakārtots dienas režīms: regulāras ēdienreizes un fiziskās aktivitātes, pietiekama atpūta un pilnvērtīgs miegs. Atliciniet laiku arī draugiem un ģimenei, kuru atbalsts var būtiski uzlabot jūsu garastāvokli un veselību kopumā.

Atsvaidziniet pirmās palīdzības un reanimācijas prasmes.
Situācijā, kad piepeši kādam apstājas sirdsdarbība, katra minūte, kurā netiek veikti reanimācijas pasākumi vai netiek izmantots defibrillators, samazina viņa izdzīvošanas iespēju pat par 10 procentiem. Apgūstiet vai atsvaidziniet pirmās palīdzības prasmes un pārliecinieties, ka tās zina arī jūsu ģimene, draugi un kolēģi, lai nelaimes brīdī ikvienam būtu skaidrs, kā rīkoties.

! Grozījumi Ārstniecības likumā no 2024. gada 1. janvāra paredzēs publiskās vietās izvietot vairāk automatizēto ārējo defibrillatoru (AĀD), ko dzīvību apdraudošās situācijās sirdsdarbības atjaunošanai pirms mediķu ierašanās varēs izmantot apmācītas personas. Patlaban tie ir lielākajos veikalu tīklos (piemēram, Rimi, IKEA), lidostā Rīga un vēstniecībās.

INTERESANTI
Lielbritānijā ļoti populāras ir dažādas akcijas ar mērķi vākt ziedojumus labdarībai. Šogad februārī Sirds veselības mēneša laikā norisinājās veselīgs izaicinājums – 31 dienu atteikties vai nu no šokolādes, kūkām vai cepumiem, vai arī no visiem trijiem našķiem! Gūtie ienākumi tika novirzīti zinātniskiem pētījumiem par sirdstrieku, insultu un asinsvadu slimību izraisītu demenci.

• Sirds un asinsvadu slimības ir viens no galvenajiem saslimstības un mirstības iemesliem. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, pasaulē no šīm kaitēm ik gadu mirst 17,5 miljoni cilvēku (51 procents sieviešu un 42 procenti vīriešu). Arī Eiropā tās ir biežākais nāves cēlonis. Latvija ir augsta riska reģionu sarakstā.
• Sirds un asinsvadu slimības skar sirdi vai asinsvadus – artērijas, vēnas un kapilārus. Visizplatītākā ir koronārā sirds slimība.
• Galvenie riska faktori – ateroskleroze un/vai augsts asinsspiediens. Sirds un asinsvadu sistēmu negatīvi ietekmē arī cukura diabēts, sirds un asinsvadu slimības ģimenē, lipīdu vielmaiņas traucējumi, palielināts svars un aptaukošanās, mazkustīgs dzīvesveids, stress, depresija, smēķēšana, pārmērīgs alkohola patēriņš.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.