Lai sportot ir prieks

– Kuras jūsu skatījumā ir biežāk pieļautās kļūdas, kā dēļ rodas traumas un tāpēc mazinās arī sportošanas prieks?

– Maldīgi domāt, ka traumas gadās tikai profesionāliem sportistiem. Mani novērojumi liecina, ka tās visbiežāk gūst tieši amatieri, kā arī bijušie sportisti, kuri iedomājas, ka joprojām ir tādā pašā kondīcijā, kad sportoja profesionāli. Lielākās problēmas parasti rada neiesildīšanās, lai gan tam būtu nepieciešamas tikai 15–16 minūtes.

– Vai arī zema tempa fiziskajām aktivitātēm iesildīšanās ir nepieciešama?

– Protams! Jo parasti cilvēki uz treniņu ierodas pēc darbā aizvadītām astoņām stundām. Pat ja nav fiziskā spēka izsīkuma, tad noteikti ir garīgs nogurums. Nav brīnums, ka rodas mikrotraumas, piemēram, ieplēstas saites, ieplēsti muskuļi, samežģītas potītes, izsisti pirksti, pamežģījumi plecos...

– Kā izvairīties no ievainojumiem un arī palielināt savu fizisko varēšanu?

– Pirmkārt, ja nogurums ir liels, tad labāk treniņu izlaist. Individuālas nodarbības, piemēram, skriešana, ir cīņa ar sevi, taču spēlēt futbolu vai basketbolu nevajadzētu, jo iespējas gūt traumu ir lielas gan pašam, gan komandas biedriem.

Otrkārt, obligāti jāiesildās, lai ķermenis saņemtu impulsu, ka ir gatavs aktivitātēm. Noder palīgierīces, piemēram, balansa spilvens, fitnesa gumijas, lielisks variants – problemātiskos muskuļus iesmērēt ar sildošu smēri.

Uz vietas noteikti nepieciešama aptieciņa. Vajadzības gadījumā sāpošam celim vai potītei uzreiz jāuzliek ledus vai jāiesmērē ar auksto ziedi, nevis naivi jācer, ka sāpes pāries tāpat. Kad pēc pāris mēnešiem aiziet pie ārsta, izrādās – jau sācies iekaisums.

– Organismam pēc fiziskas slodzes arī pakāpeniski jāatdziest. Kā pareizi to darīt?

– Pienskābe organismā saglabājas ilgu laiku, un atgūšanās notiek lēni. Tāpēc, pirmkārt, tāpat kā pirms treniņa stiepjam muskuļus, tos aktivizējot, tā pēc treniņa lēnām jāpastaigā, kamēr nomierinās pulss, tad jāapsēžas un mierīgi jāpastiepj, jāizloka saspringtākie muskuļi, katram veltot 15–20 sekunžu.

Otrkārt, ko darām, kad saulē esam sakarsuši? Ik pa laikam atveldzējamies ūdenī. Pēc fiziskām aktivitātēm vajadzētu tāpat – sāpošajai vietai uz 10–15 minūtēm uzlikt ledus maisiņu, tad ar apļveida kustībām parīvēt un pēc 10–15 minūtēm uzlikt ledu vēlreiz. Tas ir tikpat elementāri kā zobu tīrīšana! Rezultāts – nervu gali nomierinās, sajūtas kļūst patīkamas. Vakarā var uzlikt vēl kādu nomierinošu kompresi.

– Dzirdēts pēc treniņa: „Veči, pa aliņam un – uz pirti!” Ko jūs par to sakāt?

– Pēc viena treniņa vēl otru?! Nu nē! Pirts ir pamatīga fiziska slodze, turklāt karstumā! Uz pirti jāiet, kad esi atpūties, možs, labā noskaņojumā – tad būs cerētais efekts.

– Kā farmaceiti var palīdzēt sportot gribētājiem?

– Ar farmaceitiem noteikti vajag aprunāties, jo viņi ir ļoti zinoši – var ieteikt, gan kā izvairīties no traumām, gan kam noteikti jābūt pie rokas vajadzības gadījumā.

Jaunums! Sporta plaukts Latvijas aptiekās!