Lūdzu, miega recepti!

Miegs ir viena no cilvēka svarīgākajām bioloģiskajām funkcijām – tas palīdz atjaunot spēkus, dziedē, un bērniem būtiskais augšanas hormons tiek izstrādāts tieši gulēšanas laikā.

Nepieciešamais miega ilgums katram ir individuāls. To nosaka vairāku faktoru kopums: iedzimtība, audzināšana, dienas režīms, raksturs. Miegam nepieciešamā laika daudzums var mainīties atkarībā no gadalaika, emocionālā un veselības stāvokļa un darba režīma. Ja pēc naktsmiega vai nosnaušanās dienā cerētā mundruma nav, tad, visticamāk, problēmas ir nevis ar darba ritmu (naktsmaiņas, garas darba stundas utt.), bet galvenokārt ar veselību. Problēmas var radīt pārslodze, emocionāli satricinājumi, paaugstināts stress, saslimšana.

Ja bezmiegs vai pārlieka miegainība ilgst vairāk nekā pāris nedēļu vai arī tikai dažas dienas, taču ievērojami pasliktina pašsajūtu, noteikti jākonsultējas ar ārstu.

• Izgulēties! Reizēm miegu sev nozogam paši – ar aizraujošu romānu vai filmu, par „mūžam nepadarāmo darbu kalniem” pat nerunājot. Miega badu uzreiz var neizjust, tomēr regulāra neizgulēšanās rada hronisku miegainību. Galvenais ir nevis miegā pavadītās stundas, bet miega kvalitāte!
• Atpūta. Sauklis varētu būt – lai darbs mijas ar atpūtu! Bez sirdsapziņas pārmetumiem reizēm der vienkārši paslinkot. Mainot savus paradumus, darba apstākļus vai attieksmi pret dzīvi, miega kvalitāti var ievērojami uzlabot. Meditācija savā ziņā ir garīgā higiēna.
• Īstie našķi. Saldumi ir īslaicīgs enerģijas mundrums avots, tāpēc labāk notiesāt kādu augli – svaigu vai žāvētu, riekstus, sēkliņas, jo tie nerada pagurumu un miegainību.
• Ar mēru! Cenšoties aizgaiņāt nogurumu ar stipru kafiju, tēju vai kolu, spēku izsīkums kļūst tikai lielāks, jo kofeīns sniedz īslaicīgu uzmundrinājumu un var radīt traucējošu uzbudinājumu.
• Svarīgas vielas. Saglabāt un uzkrāt enerģiju palīdz magnijs, B vitamīns (sekmē cukuru pārveidošanu enerģijā), dzelzs un C vitamīns.

Tumsas zieds melatonīns
Visvairāk sūdzību par pastiprinātu miegainību ir gada tumšākajā laikā – rudenī un ziemā: pasliktinās garastāvoklis, pieaug vēlme pēc miera un atpūtas. Paaugstinātu stresu organismam rada un papildu enerģiju prasa arī siltuma un aukstuma maiņas. Enerģija atjaunojas, ja ir iespējams pietiekami izgulēties.

Par miega hormonu dēvētais melatonīns, kas regulē miega un nomoda ciklu, ir bioloģiski aktīva viela, kas dienas laikā sintezējas no serotonīna jeb laimes hormona un ko smadzenēs tumsā jeb naktī izstrādā epifīze. Ziemas periodā, kad trūkst gaismas, melatonīns veidojas visu diennakti.

Gan melatonīns, gan serotonīns rodas no neaizvietojamās aminoskābes L-triptofāna, ko var uzņemt ar uzturu (piemēram, ar sieru, gaļu) vai uztura bagātinātāju palīdzību.

TESTS
Vai tev ir veselīgs miegs?

1. Tev bieži ir grūti aizmigt, urda dažādas domas.
2. Lai aizmigtu, tev ir ieradums kustināt kājas.
3. G uļot tu nevienmērīgi elpo, bieži pamosties no elpas trūkuma, ar sausu muti.
4. Dažas ķermeņa daļas tev guļot raustās, kājās dažkārt iemetas krampji.
5. Tu bieži pamosties no slikta sapņa vai žņaudzošas sajūtas un pēc tam nespēj iemigt.
6. Tev ir sacīts, ka naktīs tu krāc.
7. No rīta tu pamosties agrāk nekā vēlētos.
8. No rīta tu izjūti enerģijas trūkumu.
9. Tev ir augsts asinsspiediens.
10. Tu bieži bez iemesla esi uztraucies, īgns un kašķīgs.
11. Tevi bieži māc skumjas.
12. Tev ir gadījies iesnausties pie auto stūres vai sabiedriskā vietā, piemēram, teātrī vai ballītē.
Apstiprinošas atbildes, iespējams, ir simptomi miega traucējumiem, kas var liecināt par kādām veselības problēmām, kā dēļ ieteicams apmeklēt ārstu.