LV
RU

Marts – KAULU un LOCĪTAVU veselības mēnesis

Marts – KAULU un LOCĪTAVU veselības mēnesis KAULI. Cilvēka skeletā ir apmēram 206 kauli, un kaulu sistēma veido stingru un kustīgu ķermeņa karkasu.

SKRIEMEĻI. Tie ir 33–34 neliela izmēra kauli, kas savienojoties kopā ar starpskriemeļu diskiem, veido mugurkaulu.

Caur kakla daļas skriemeļiem uz galvu iet asinsvadi. Pastiprināts kustīgums – ja kāds skriemelis attiecībā pret pārējiem pārvietojas vairāk, nekā vajag – uz brīdi saspiež asinsvadu un rada diskomfortu, pat galvassāpes. Atbrīvojot kakla muskulatūru, iekustinot starpskriemeļu locītavas, var panākt, ka kustību apjoms atjaunojas pilnā apmērā.

LOCĪTAVA ir pārtraukts kaulu savienojums, kurus saista saites un cīpslas, nodrošinot kustības, un kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums. No ārpuses locītavu apņem somiņa jeb kapsula, bet iekšpusi veido locītavas dobums. Ir vienas ass, divu asu un triju jeb daudzasu locītavas. Tās nodrošina dažādu ķermeņa daļu kustību – saliekšanu, atliekšanu, pievilkšanu un griešanu. Ārsti mēdz teikt: kamēr visas locītavas darbojas bez traucējumiem, cilvēks par tām vispār neinteresējas. Piemēram, muguras sāpes var būt saistītas ar locītavām – no rīta cilvēks pieceļas stīvs, bet pamazām iekustas. Locītavas (piemēram, ceļu, gūžas), kas dzīves laikā ir bijušas pakļautas lielai slodzei, mūža otrajā pusē var būt nodilušas.

Osteoartrīts – vienlaicīgs locītavas un locītavu veidojošo kaulu iekaisums – ir viena no visbiežāk sastopamajām locītavu slimībām. Tā bojā visus locītavas audus – skrimsli, kaulu virsmas, locītavas kapsulas un to pārklājošo plēvīti, saites un muskuļus.

SKRIMŠĻI sastāv no 60–80 procentiem ūdens, kolagēna, proteoglikāna un hondrocītiem un klāj kaulu galus, gādājot, lai viens kauls viegli kustētos gar otru. Skrimšļa gludā slīdvirsma nodrošina brīvas kustības un amortizē triecienus. Piemēram, ceļgala locītavā skrimslis sasniedz pat centimetru! Locītavas skrimšļus bojā locītavas monotona noslodze, piemēram, ilgstoša sēdēšana pie datora, strauja kustību uzsākšana, piemēram, skrienot, turpretī saudzējoši vingrinājumi uzlabo locītavu funkciju. Skrimšļi mēdz nodilt, un tad kauls vairs nav tik elastīgs, sāk dilt.

Osteofīti jeb radziņi ir starpskriemeļu skrimšļos deģeneratīvu pārmaiņu radīti izaugumi. Reizēm gan radziņi aug tādā virzienā, kur tie neskar nervus un asinsvadus, un tad problēmas (pastiprināts kustīgums starp skriemeļiem, starpskriemeļu diski nodilst, nevajadzīgi pārvietojas) izzūd pašas no sevis. 
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.