LV
RU

Matiem: 5 + 5

Matiem: 5 + 5 Veselīgi, mirdzoši mati – skaista galvas rota! Tos ietekmē dažādi faktori, tostarp vecums, ģenētika un hormoni. Lūk, 5 vitamīni un 5 minerālvielas, kas uzlabo matu labsajūtu.

1. A vitamīns
Tas nepieciešams šūnu augšanai – un mati ir visātrāk augošie audi cilvēka ķermenī. A vitamīns palīdz dziedzeriem ražot sebumu, kas mitrina skalpu un uzlabo matu veselību.

2. B grupas
vitamīni Tie palīdz ražot eritrocītus, kas pārnēsā skābekli un barības vielas uz skalpu un matu folikuliem. Viens no matu augšanai vissvarīgākajiem vitamīniem ir B7 jeb biotīns. Veģetāriešiem un vegāniem B12 vitamīns jāuzņem papildus.

3. C vitamīns
Matu augšanu kavē un novecošanos veicina brīvie radikāļi, tāpēc ieteicams lietot C vitamīnu, kas ir spēcīgs antioksidants. Tas veicina arī proteīna kolagēna veidošanos, kas ir nozīmīgs matu struktūrā un palīdz absorbēt dzelzi – minerālvielu, kas vajadzīga matu augšanai.

4. D vitamīns
Pazemināts D vitamīna līmenis var izraisīt alopēciju (daļēja vai pilnīga matu izkrišana). Latvijā veiktie pētījumi apstiprina, ka vairumam iedzīvotāju visu gadu ir nepietiekams tā līmenis. Saules vitamīns uzlabo arī kalcija (šī minerālviela stiprina matus) uzsūkšanos.

5. E vitamīns
Šis antioksidants palīdz novērst oksidatīvo stresu. Pētījumā atklāts, ka cilvēki, kuriem pastiprināti izkrīt mati un kuri vismaz pusgadu lieto E vitamīnu, matu augšana uzlabojas par vairāk nekā 30 procentiem.


1. Dzelzs
Ja tās organismā ir pietiekami, mati aug ātri, turpretim dzelzs deficīts var izraisīt mazasinību, kas savukārt ietekmē skābekļa piegādi matu saknītēm, un tāpēc mati sāk pastiprināti izkrist.

2. Cinks
Tas būtiski ietekmē matu augšanu, palīdz nodrošināt, ka pie folikuliem esošie dziedzeri darbojas labi, veicina A vitamīna vielmaiņu. Par šīs minerālvielas trūkumu organismā liecina tas, ka matiem zūd mirdzums, tie kļūst trausli un pastiprināti izkrīt, un arī sirmošana noris straujāk.

3. Selēns
Spēcīgais antioksidants, ko dēvē par „jaunības modro sargu”, organismā sastopams gandrīz visu fermentu un hormonu sastāvā, tas gādā par šūnu atjaunošanos. Ja šīs minerālvielas organismā ir pietiekami, mati ir elastīgi un mirdzoši. Selēna darbību pastiprina cinks.

4. Jods
Tas ir vairogdziedzera hormonu pamatsastāvdaļa un piedalās vielmaiņai svarīgu hormonu sintezē. Jods ir svarīgs matu folikulu augšanā, bet tā deficīts var izraisīt matu izkrišanu.

5. Silīcijs
Tas uzlabo kolagēna (galvenā ādas olbaltumviela) un keratīna sintēzi, tā stiprinot matus. Pēc 25 gadu vecuma silīcija saturs organismā, īpaši ādā, sāk samazināties, tāpēc mati kļūst trauslāki, plānāki un mazāk elastīgi.


Senajā Romā kuplus matus uzskatīja par vīrieša spēka un varas simbolu. Valdnieks JŪLIJS CĒZARS, kuram nebija paveicies ar krāšņu galvas rotu, to veiksmīgi kompensēja ar... lauru vainagu!

Interesanti FAKTI
• Galvas matainajā daļā jeb skalpā vidēji ir vairāk nekā 100 tūkstoši matu sīpoliņu, kuros veidojas mati.
• Cilvēka ķermenī ir apmēram 5 miljoni matu folikulu. Tie veidojas tad, kad embrijam ir apmēram pieci mēneši. • Mati ir otri visātrāk augošie audi cilvēka ķermenī (pēc kaulu smadzenēm).
• Katru dienu izkrīt vidēji 50–100 matu – tas tiek uzskatīts par normu.
• Viena mata dzīves ilgums ir apmēram pieci gadi.
• Matu augšanu stimulē siltais laiks, bet aukstā laikā tie aug lēnāk.
• Mati ir tievi, tomēr ļoti elastīgi. Tā kā tie ir veidoti no keratīna (olbaltumviela, kas ir ādas ragakārtas galvenā sastāvdaļa), pat viens mats var izturēt 100 gramu svaru, bet viena cilvēka visi mati ir tik spēcīgi, ka varētu noturēt divu ziloņu svaru!


 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.