LV
RU

Minerālvielas – veselībai pievienotā vērtība

Minerālvielas – veselībai pievienotā vērtība

Līdzsvarota fiziskā un garīgā slodze, vispusīgs uzturs un pilnvērtīga atpūta nodrošina mundrumu un dzīvesprieku. Bet, ja radušies sarežģījumi ar veselību, tad bez papildu mikroelementiem neiztikt.


BROMS
Stabilizē nervu sistēmu, uzlabo koncentrēšanās spējas, aizsargā ādu un gļotādu. Zivis (lasis, menca, forele, siļķe, asaris), Ementāles siers.

CINKS
Sekmē brūču dzīšanu, regulē redzi tumsā, palīdz saglabāt A vitamīna līmeni organisma, palīdz izvadīt toksiskās vielas. Gaļa, aknas, nieres, olas, sēnes, austeres, jūras aļģes, pākšaugi.

DZELZS
Veicina hemoglobīna veidošanos, vielmaiņu, organisma apgādi ar skābekli, karotīna pārveidi par A vitamīnu. Liesa gaļa, jūras produkti (īpaši jūras zivis), prosa, pupas, baravikas, gailenes, nātres, linsēklas, vīģes.
! Ja dzelzi uzņem kopā ar C vitamīnu, tā uzsūcas divreiz labāk. Hemoglobīna paaugstināšanai dzelzi ieteicams lietot kopā ar B12 vitamīnu, folijskābi un varu.

FLUORS
Stiprina kaulus un zobus, aizsargā zobus no kariesa. Īpaši svarīgs bērniem. Zivis, dārzeņi, valrieksti.

FOSFORS
Nodrošina vielmaiņas procesus, stiprina zobus un kaulus. Kviešu klijas, kviešu asni, olas dzeltenums, linsēklas, saulespuķu sēklas, sojas pupiņas, Parmas un Ementāles siers.

HROMS
Piedalās taukskābju un proteīnu sintēzē, uzlabo vielmaiņu, aizsargā asinsvadus no pārkaļķošanās. Rudzu graudi, nevārīti kartupeļi, dārza pupiņas, kukurūza, sīpoli, dateles.

JODS
Uzlabo vairogdziedzera darbību un atmiņu, paātrina vielmaiņu, mitrina ādu, veicina augšanas procesus, stiprina nervu sistēmu. Jūras produkti (īpaši jūras zivis un jūras kāposti), jodētā sāls, ābolu sēklas.

KALCIJS
Nepieciešams gremošanai, muskuļu kontrakcijām, stiprina zobus, kaulus, sirdi un nervu sistēmu, veicina asins piegādi audiem. Jogurts, kazas piens, siers, olas, konservēts lasis, sardīnes, brokoļi, spināti, pākšaugi, auzu pārslas, rieksti.
! Kalcijs sevišķi vajadzīgs bērniem, topošajām māmiņām, sievietēm bērna zīdīšanas laikā un postmenopauzes periodā, kā arī gados vecākiem cilvēkiem, lai izvairītos no osteoporozes. Īpaši svarīgs tas ir arī cilvēkiem ar 0 asinsgrupu. Kalcija daudzumu organismā samazina pārmērīga vārāmā sāls lietošana. Sabalansēts kalcija avots ir haizivs skrimšļi vai kaulu milti.

KĀLIJS
Veicina sirds muskuļa aktivitāti un nieru darbību, stiprina nervu sistēmu un muskulatūru. Gailenes, kaltētas baravikas, kartupeļi, zaļās pākšu pupiņas, sojas pupiņas, avokado, kviešu klijas, banāni, raugs, žāvētas aprikozes, rieksti.

KOBALTS
Veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos, aktivizē enzīmu darbību, regulē B12 vitamīna līmeni asinīs. Olas dzeltenums, liellopu aknas, garneles, pākšu pupiņas, sarkanie galviņkāposti, tomāti, sīpoli, zemesrieksti.

MAGNIJS
Stiprina sirdi, nervus, kaulus un muskuļus, regulē kalcija, fosfora un kālija līmeni asinīs, palīdz izvadīt toksiskās vielas. Graudi, pākšaugi, zaļie lapu dārzeņi.

MANGĀNS
Stiprina imūnsistēmu, regulē enzīmu darbību, veicina kaulaudu un hormonu veidošanos. Olas dzeltenums, pākšaugi, greipfrūti.

NĀTRIJS
Nepieciešams, lai citas minerālvielas kļūtu šķīstošas. Kopā ar kāliju veicina asinsspiediena stabilizēšanu un muskuļu apgādi ar enerģiju. Sekmē nervu šūnu, asiņu un limfas darbību, glikozes uzņemšanu un citu bioloģiski aktīvo vielu transportēšanu caur šūnu sieniņām. Paātrina barības pārstrādi. Sparģeļi, pilngraudu maize, kūpināts lasis, šprotes, margarīns.

SELĒNS
Stiprina imūnsistēmu, regulē sirdsdarbību, veicina enzīmu darbību. Selēns palīdz izmantot E vitamīnu. Jūras produkti, gaļa, nieres, olas dzeltenums, pilngraudu maize, kviešu asni, raugs.

SĒRS
Veido saistaudus, kolagēnu un aminoskābes, regulē B vitamīna līmeni asinīs, palīdz izvadīt toksiskās vielas. Olas, gaļa, zivis, ķiploki, sīpoli, redīsi. VARŠ Veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos, enzīmu darbību, dzelzs izmantošanu organismā. Aknas, nieres, zivis, pākšaugi, rieksti.
Profilaksei būtu jālieto vitamīnu un minerālvielu komplekss, kura sastāvā ir 10 vitamīni un 10 minerālvielas.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.