Nelūgtā viešņa ALERĢIJA
Vieni pavasari gaida ar ilgošanos, bet citi – ar bažām, jo šis gadalaiks mēdz pārsteigt ar dažādām alerģijām jeb hiperjutību.
Pavasara alerģija – organisma palielināts jutīgums pret tam svešu vielu iedarbību – parasti turpinās visu ziedēšanas laiku. Visbiežāk to izraisa plaukstošo koku un krūmu ziedputekšņi, dīgstošie augi, graudzāles. Pēc statistikas datiem, ziedputekšņu alerģija (polinoze jeb siena drudzis) ir 10–20 procentiem eiropiešu.
Ar alerģiju pret mājdzīvniekiem sirgst 15 procentu cilvēku. Tai var nebūt sezonāls raksturs, tomēr arī tā nereti saasinās pavasarī – cilvēka organisms jutīgi reaģē uz dzīvnieku spalvām, siekalām un citiem izdalījumiem. Visbiežāk alerģija ir pret kaķiem, nedaudz retāk – pret suņiem un putniem (īpaši papagaiļiem), taču to var izraisīt jebkurš mājas mīlulis. Piemēram, dažiem izteiktas alerģiskas izpausmes rada zivis vaļējā akvārijā – to olbaltumi izdalās apkārtējā vidē, izraisot iesnas, acu asarošanu, klepu un elpošanas grūtības.
Alerģiju var izraisīt arī grauzēji – peles un žurkas.
Alerģijas rašanos veicina mitrums un pelējums mājās. Pelējuma sēnītes ir mikroorganismi, kas ar sporu palīdzību ļoti ātri izplatās gaisā un kairina elpceļus, kas uz elpceļu saslimšanām jutīgiem pacientiem var izraisīt problēmas. Bieži alerģija sastopama arī pret mājas putekļu ērcītēm.
Alerģiskas reakcijas var parādīties pēkšņi, īpaši vēsā un mitrā laikā, un cilvēkam jebkurā vecumā – tāda ir organisma imūnās sistēmas sakāpināta reakcija, piemēram, ziedputekšņu alerģijas gadījumā uz svešo olbaltumvielu. Alerģiju var ierosināt arī kāda smagāka infekcija vai stress. Nereti iemesls alerģiskām reakcijām ir zemesrieksti, lazdu rieksti un ķirbju sēklas, lielveikalos nopērkamie Polijas āboli, ikdienā lietotā kosmētika, sadzīves ķīmija vai apģērbs, kas izraisa niezi. Speciālisti uzskata, ka nosliece uz alerģiju ir iekodēta gēnos.
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
