OGAS. Lai prieks, nevis nedienas!
Jau jūnija pirmajā pusē varam sākt mieloties ar vietējām zemenēm, un drīz dārzā un mežā būs gatavas arī citas ogas. Tās kairina gan ar garšu, gan smaržu. Ja vien, protams, jums pret tām nav alerģijas.
Var uzskaitīt daudz labo ogu īpašību, un roka jau sniedzas pēc kārtējās odziņas... Stop! Čempiones alerģijā – zemenes, turklāt mežā augušās var būt vēl alerģiskākas nekā to dārza radinieces. Sava ķīmiskā sastāva dēļ šīs ogas īpaši veicina histamīna (audu hormons; paaugstina gludās muskulatūras tonusu, palielina asinsvadu caurlaidību, piedalās alerģiskās reakcijās) izdalīšanos cilvēka organismā un arī pašas satur šo aktīvo vielu, tāpēc no zemenēm novēro visizteiktāko alerģisko reakciju – ne tikai niezi un iekaisumu mutes apvidū, izsitumus uz citām ķermeņa daļām, caureju un vemšanu, bet pat anafilaktisko šoku.
Zviedrijas zinātnieki atklājuši, ka alerģiskās reakcijas izraisa proteīns, kas ir līdzīgs tam, kāds sastopams bērzu ziedputekšņos, tādēļ cilvēkiem, kam no tiem ir alerģija, tā var būt arī uz citām ogām, riekstiem un dārzeņiem. Taču baltajās zemenēs šāda proteīna nav. Pasaulē jau tiek strādāts pie jaunu zemeņu šķirņu radīšanas, kuras nesaturēs ļauno proteīnu.
! Ja kādam no ģimenes vai radiem ir alerģija pret zemenēm, tad pirms to lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstu. Bērniem zemenes nav ieteicams dot ātrāk par pusotra gada vecumu.
Arī avenes satur histamīnu. Jo vairāk tas izdalās organismā, jo asāka ir alerģiskā reakcija.Meža veltēs alergēni ir vēl daudz spēcīgāki.
Alerģiski ir arī arbūzi – pasaulē lielākās ogas –, un tas izpaužas ādas reakcijās: izsitumos, niezē, tūskā. Tās var rastiest arī tad, ja apēsts pārāk daudz, jo izmaiņas organismā provocē cukuri (ogļhidrāti) – arbūzi satur daudz (8%) glikozes, fruktozes, saharozes un disaharīdu. Ja ir cukura diabēts, noteikti jākonsultējas ar ārstu.
! Upenes neizraisa alerģisku reakciju, bet var ietekmēt gremošanas sistēmu (padara vēdera izeju cietāku). Vismazāk alerģiskas ir mellenes un ērkšķogas.
Alerģiju var arī izraisīt ķīmiskās vielas, ar kurām pārdošanai paredzētās ogas, sevišķi vīnogas, tiek apstrādātas. Savukārt sezonas pirmie arbūzi mēdz būt alerģiski, jo to audzēšanai izmantoti nitrāti, pesticīdi u. c. ķīmiskie līdzekļi.
Zini!
TERMISKĀ APSTRĀDE. Alerģisku reakciju risku mazina termiskā apstrāde, piemēram, ogas savāra kompotā vai ķīselī.
PAR SALDU... Sarkanās ogas ir saldākas, tāpēc var izpausties augļu cukura nepanesamība (vēderā sāk burbuļot). Ja pēc ogu
ēšanas pašsajūta ir laba, tikai vēders šķidrāks, ieteicams uzēst rīsus, kartupeļus vai kaut ko citu vēderu savelkošu. Tomēr dažos
gadījumos ogas labāk neēst, jo īpaši tad, ja puncim to cukurs rada apgrūtinājumu.
VAINĪGAS ... MIZIŅAS ! Nereti tieši miziņās esošās vielas ir spēcīgi alergēni. No tiem vismaz daļēji var izvairīties, svaigām ogām noņemot miziņu.
Savukārt dārza zemenes ir mazāk alerģiskas, ja tās ēd bez sēkliņām.
UZMANĪBU – SARKANS ! Nereti cilvēkiem uz sarkanām ogām mēdz būt pseidoalerģija. Simptomi ir tādi paši kā alerģijai – nieze, pietūkušas gļotādas. Tādu reakciju izraisa īpaša substance, kas nav dabīga zemeņu sastāvdaļa, bet gan, piemēram, minerālmēsli vai kaitēkļu apkarošanas līdzekļi, ar kuriem zemenes apstrādātas. Tāpēc ogas pirms ēšanas jānoskalo siltā ūdenī. Arī zemeņu ievārījums neizraisa pseidoalerģiju.
AR SĀTU ! Pat ja nav alerģijas, gremošanas sistēmas diskomforts rodas, ja ogas baudītas par daudz. Piemēram, zemenēs esošās šķiedrvielas var izraisīt gāzu veidošanos, vēdera uzpūšanos, caureju, tāpēc jāievēro mēra izjūta.
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
