Ogas, odziņas ...
Viens labprāt našķojas ar zemenēm, bet cits ar nepacietību gaida dzērveņu un brūkleņu laiku. Par gaumi nestrīdas – visas ogas ir gardas un veselīgas. Lūk, vasaras iecienītāko ogu tops!
ZEMENES
Pati pirmā dārza oga! Par saldu to nenosauksi – drīzāk skābena, jo satur daudz skābju (īpaši salicilskābi, arī skābeņskābi), un C vitamīna tajās ir visvairāk – 100 gramos līdz pat 180 mg! Zemenes ir bagātas ar dzelzi, cinku, kāliju, magniju, kalciju, jodu, polisaharīdiem un šķiedrvielām, satur arī B grupas, E un K vitamīnu un omega-3 taukskābes. Izcili gardas un vērtīgas ir meža zemenes. Tās satur ābolskābi, citronskābi, salicilskābi, cukurus, vitamīnus, minerālvielas, karotīnu, pektīnvielas un nedaudz miecvielu.
AVENES
Arī tās var ievākt mežā vai baudīt dārza ražu. Ogas satur cukurus – glikozi un fruktozi, pektīnvielas, organiskās skābes, vitamīnus, karotīnu, bioflavonoīdus un folijskābi. Avenēs dzelzs ir pat krietni vairāk nekā daudzās citās ogās! Meža avenes vēl satur nedaudz salicilskābes, un minerālvielu tajās ir vairāk nekā dārza avenēs.
KAZENES
Šīs melnās ogas aug mežmalās, izcirtumos un, protams, dārzos. Kazenes ir lielisks A, C un E vitamīna un antioksidanta elāgskābes avots, bagātas ar kāliju, varu, magniju, pektīnu un šķiedrvielām.
LĀCENES
Šīs zeltainās, medainās un nedaudz rūgteni skābenās ogas, kas aug Latvijas augstajos purvos, pieder rožu dzimtai. Tās ir ļoti
vērtīgas, jo bagātīgi satur vitamīnus (E vitamīna lācenēs ir vairāk nekā citās ogās!), balastvielas un mikroelementus.
MELLENES
Unikālas ogas, jo satur vienu no visretāk sastopamajām organiskajām skābēm – dzintarskābi. Mellenēs ir arī daudz cinka, kālija un mangāna, pektīnu un šķiedrvielu, A un K vitamīna. Tās ir bagātas ar anticianīniem – spēcīgiem dabiskajiem antioksidantiem, miecvielām un flavonoīdiem.
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
