LV
RU

Omega

Omega Ko par šo vārdu zinām? Jā, grieķu alfabēta pēdējais, 24. burts (Ω, ω). Mēdz teikt: „Alfa un omega” – ar to domājot sākumu un beigas, visa pamatu. Tieši tādas ir vērtīgās taukskābes, kas nodrošina svarīgas organisma funkcijas!
Omega jeb neaizvietojamās taukskābes ir polinepiesātinātas taukskābes, kas starp atomiem satur divas vai vairāk saites. Pēc to atrašanās vietas ķēdē izšķir taukskābju veidus: omega-3, omega-6 un omega-9. Piemēram, ir vienpadsmit omega-3 polinepiesātinātās taukskābes, no kurām vissvarīgākās – alfa-linolskābe jeb ALS (organisms pats to neražo, tāpēc jāuzņem ar uzturu), eikozapentaēnskābe jeb EPS (ļoti svarīgs organisma, sevišķi smadzeņu un sirds šūnu būvmateriāls) un dokozaheksaēnskābe jeb DHS (nozīmīga tīklenes veselības uzturēšanai). Tieši pēdējās divas uzrāda omega-3 vērtību – ne velti tās dēvē par “garo ķēžu” omega-3 taukskābēm, un tās ir tikai jūras izcelsmes taukskābēs.

Omega-3
Labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu veselību (mazina trombu veidošanās risku, stiprina asinsvadus un sirds muskuļa šūnapvalkus, veicina triglicerīdu un zema blīvuma holesterīna līmeņa samazināšanos, stabilizē asinsspiedienu), kuņģa un zarnu trakta darbību, hormonālo sistēmu, uzlabo kaulu, locītavu un muskuļu, kā arī acu veselību (palīdz saglabāt veselu acs tīkleni), smadzeņu darbību, aizkavē neiroloģisku/kognitīvu saslimšanu attīstību. Zinātnieki izpētījuši, ka omega-3 taukskābes arī samazina šūnu novecošanu. Omega-3 taukskābju avoti ir jūras zivis, krila un zivju eļļa, sojas produkti, olas dzeltenums, valrieksti, avokado.

Omega-6
No šīs grupas četrām taukskābēm svarīgākās ir linolēnskābe (neaizvietojama) un arahidonskābe. Tās nepieciešamas šūnu membrānu izturībai un normālai smadzeņu darbībai, labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu veselību, piedalās organisma vielmaiņas procesos, stiprina imunitāti. Šīs taukskābes ir olīveļļā, linsēklu, rapšu, valriekstu, makadamijas riekstu un naktssveces eļļā.

Omega-9
Galvenās taukskābes ir oleīnskābe un erukskābe. Tās organisms spēj sintezēt no omega-3 un omega-6. Omega-9 satur zemesriekstu un mandeļu eļļa, sēklas un sojas pupiņas. ! Pieaugušam cilvēkam omega-3 taukskābju ieteicamā dienas deva ir 1000 mg (sportistiem – divtik), taču svarīgi, cik šie labie, vajadzīgie tauki ir vērtīgi, tāpēc uz iepakojuma jāskatās, kāds ir EPS un DHS daudzums. Labvēlīgo ietekmi panāk, katru dienu uzņemot 250 mg DHS un EPS.

Vērtīgāki omega-3 uztura bagātinātāji ir no dabiskajiem triglicerīdiem (tos iegūst no zivīm un roņiem) un fosfolipīdiem (to avots ir mazie vēžveidīgie jeb krils). Jālieto ēšanas laikā.

Vienīgā augu eļļa, kas dabiski satur omega tauksskābes ideālās proporcijās, ir kaņepju eļļa. 
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.