LV
RU

Organisma vitaminizācija

Organisma vitaminizācija Pilnvērtīgs uzturs, harmonisks dzīvesveids, svaigs gaiss un saule... Ak, kurš gan to negribētu! Bet reālajā ikdienā un turklāt mūsu platuma grādos... Pag, balansam taču ir vitamīni!

Sezonu mija un mainīgie laikapstākļi organismam sagādā papildu stresu, jo jātiek galā ar nogurumu, miegainību un neomu, un arī laika grozīšana pavasarī un rudenī ietekmē dabiskos bioritmus. Tāpēc nereti rodas avitaminoze – saslimšana, ko izraisa kāda vitamīna trūkums organismā. Jāņem vērā, ka vitamīni ir divējādi – ūdenī vai taukos šķīstoši. Pirmos organisms nevar uzkrāt, tāpēc tie ar uzturu jāuzņem katru dienu, bet otro efektīvākai izmantošanai vajadzīgas taukvielas.

A vitamīns, precīzāk, tā provitamīns beta karotīns ir spēcīgs antioksidants, aizsargā šūnu membrānu no brīvo radikāļu ietekmes, piedalās epitēlijaudu veidošanā un stiprina imūnsistēmu. Nokļūstot organismā, beta karotīns tiek pārveidots par retinolu – A vitamīnu, taču arī tas, kas nepārveidojas, ir spēcīgs antioksidants.

Par A vitamīna trūkumu liecina pastiprināta uzņēmība pret infekcijas slimībām, izteikts acu jutīgums uz gaismas un tumsas kairinājumu, zvīņojoša āda, trausli nagi. Iemesls var būt arī pārāk reta gaļas lietošana uzturā vai pārlieku bieža solārija apmeklēšana.

B grupas vitamīni nodrošina stabilu nervu sistēmu, aknu un galvas smadzeņu normālu darbību, uzlabo ādas veselību, atjauno šūnu dzīvības funkcijas, kā arī gādā par to, lai glikozes pārpalikumi nepārvērstos taukos.

B grupas vitamīnu trūkums organismā var izraisīt kuņģa un zarnu trakta saslimšanu. Sevišķi tie nepie ciešami grūtniecības laikā un lietojot hormonālo kontracepciju.

C vitamīns ir spēcīgs antioksidants, sekmē vielmaiņu, veido laimes hormonu. Īpaši tas nepieciešams tiem, kuriem ir nosliece uz alerģiju vai astmu, sirds asinsvadu slimībām vai vairogdziedzera hiperfunkciju; tiem, kas lieto antibiotikas vai ievēro striktu diētu; grūtniecēm un sportistiem, kā arī tiem, kas kā pārvietošanās līdzekli bieži izmanto lidmašīnas.

Uz C vitamīna trūkumu organismā norāda pastiprināts nogurums, jutīgas smaganas, slikti dzīstoši nelieli savainojumi.

D vitamīns, ko tēlaini dēvē par saules vitamīnu, cilvēka organismam ir vitāli svarīgs. Maldīgi domāt, ka tas vajadzīgs tikai maziem bērniem – pētījumi liecina, ka no D vitamīna trūkuma pasaulē cieš gandrīz katrs otrais cilvēks, jo īpaši gados vecāki.

D vitamīna nepietiekamība pastiprina uzņēmību pret infekcijas slimībām, izraisa kaulu trauslumu, kaulu un muskuļu sāpes, rada nespēku, var būt iemesls depresijai.

E vitamīns ir visspēcīgākais dabiskais antioksidants, aizsargā šūnas no bojājumiem, uzlabo šūnu apgādi ar skābekli, palīdz tikt galā ar augstu garīgo slodzi, aizsargā nervu sistēmu, stiprina imunitāti.

Par E vitamīna trūkumu liecina sausa, tvirtumu zaudē jusi āda, pavājinātas koncentrēšanās spējas, nervozums.

K vitamīns nepieciešams normālai asinsrecei.

K vitamīna deficīts izraisa brūču ilgstošu asiņošanu, deguna biežu asiņošanu, stipru asiņošanu arī menstruāciju laikā, zilumu veidošanos locītavās.

A vitamīns (retinols). Šķīst taukos
Nepieciešamo dienas devu nodrošina, piemēram, 50-100 g burkānu vai tikpat daudz spinātu.
! Lai beta karotīnu pārvērstu A vitamīnā, ko organisms var izmantot, nepieciešams nedaudz eļļas, piemēriem, burkānu sulai vai salātiem jāpievieno olīveļļa.

C vitamīns (askorbīnskābe). Šķīst ūdenī
Nepieciešamo dienas devu nodrošina, piemēram, 60 g upeņu vai 160 g apelsīnu. Skābētos kāpostos C vitamīna ir vairāk nekā citrusaugļos.
! Izsmēķējot vienu cigareti, organismā tiek iznīcināts pat līdz 100 g C vitamīna.

E vitamīns (tokoferols). Šķīst taukos
Nepieciešamo dienas devu nodrošina, piemēram, 50 g lazdu riekstu vai 5 ml kviešu dīgstu eļļas.

D vitamīns (kalciferols). Šķīst taukos
Nepieciešamo dienas devu nodrošina, piemēram, 20 g siļķu vai 250 g liellopu aknu.
! Novecojot āda kļūst plānāka un D vitamīna receptoru tajā kļūst mazāk, tāpēc rodas D vitamīna deficīts.

B grupas vitamīni. Šķīst ūdenī
Nepieciešamo dienas devu nodrošina, piemēram, 300 g rupjmaizes (satur 32 procentus B1 un 25 procentus B6 vitamīna dienas devas), 200 g auzu pārslu (galvenokārt satur B1), 600 g biezpiena (B2), 300 g liellopu gaļas vai zivs (B6), 200 g svaigu zaļo zirnīšu vai 150 g sojas pupu (B9), trīs olas vai 500 ml pilnpiena (B12).
! Polivitamīnus, kuru sastāvā ir arī B grupas vitamīni, profi laktiski parasti iesaka lietot divas trīs reizes gadā pa mēnesim. B vitamīni kopā ar A un E vitamīniem uzlabo ādas vielmaiņu, nostiprina lūstošus nagus.

E vitamīns(tokoferols). Šķīst taukos
Nepieciešamo dienas devu no drošina, piemēram, 50 g lazdu riekstu vai 5 ml kviešu dīgstu eļļas.
! Uzturā ieteicams lietot auksti spiestu eļļu un uzglabāt to tumšā vietā, jo tad E vitamīns saglabājas ilgāk.


K vitamīns (filohinols). Šķīst taukos
Nepieciešamo dienas devu nodrošina, piemēram, 25 g rožkāpostu vai 400 g cūkgaļas fi lejas, vai 1,5 l pilnpiena.
! K vitamīna trūkumu var izraisīt E vitamīna lietošana pārāk lielās devās, kā arī medikamenti, kas šķidrina asinis. 
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.