Pacientiem ar hroniskām saslimšanām. Esi zinošs!
Ikvienam piedzimstot tiek piešķirta dubultpilsonība dzīvei veselības un slimības valstībā. Lai arī mēs visi vēlētos izmantot tikai to labo pusi, agrāk vai vēlāk, kaut uz brīdi esam spiesti izmantot arī to otro.
Sūzana Zontāga
Medicīna XX gadsimtā radikāli mainījās. Ja vēl gadsimta sākumā ārstam galvenokārt bija jāārstē akūtie pacienti, tad šodien hroniski slimie ir kā likums, bet akūtie - izņēmums. 70-80% no visiem slimniekiem, kas ir mūsu ārstu uzskaitē vai ikdienas praksē, ir hroniskām slimībām sirgstoši.
Hroniska ir slimība, kas norisinās ilgstoši, spontānu izveseļošanos novēro reti un pilnīga izārstēšana notiek vēl retāk. Hroniskas slimības ir kompleksas un atšķiras pēc savas gaitas, etioloģijas un iespaida uz sabiedrību. Daļa hronisko slimību ierosina priekšlaicīgu nāvi, citas – invaliditāti. 1
Lai arī hroniskās slimības formulējums liecina, ka saslimšana ir nopietna, pacients pats var darīt ļoti daudz, lai mazinātu slimības izpausmes, tomēr ir svarīgi, ka ārstēšanās process notiek, konsultējoties ar ārstu. Tomēr ikdienā 99% laika pacients pavada bez veselības aprūpes speciālista klātbūtnes un ir atbildīgs par pieņemtajiem lēmumiem, tāpēc ļoti nozīmīga ir pacientu apmācība. Aprūpes speciālista (kāds ir arī farmaceits) un pacients ir kā divu ekspertu komanda, kas sadarbojas.
Tieši šī iemesla dēļ SIA Latvijas aptieka sadarbībā ar Bauskas novada pašvaldību Bauskas Kultūras centrā 21. martā rīko pasākumu pacientiem ar hroniskām saslimšanām, kura laikā būs iespēja ne tikai papildināt zināšanas, komunicēt ar vadošajiem dažādiem medicīnas nozares speciālistiem, bet arī veikt vairākus mērījumus.
Jāatzīst, ka šis ir unikāls projekts ne tikai Bauskas novadam, bet arī Latvijai. Iniciators ir SIA Latvijas aptieka, salīdzinoši jauns farmācijas mazumtirdzniecības nozares uzņēmējs Bauskas novadā, bet jau guvis augstu novērtējumu sabiedrībā ne tikai Bauskā, bet arī visā Latvijā.
“Mūsu īpašā atšķirības zīme ir individuāla pieeja – analizējam daudzas klientu grupas, viņu vēlmes un vajadzības, lai piedāvātu tieši to, kas ir nepieciešams. Iedziļināmies problēmā, esam atvērti sarunai. Tieši šī iemesla dēļ esam izveidojuši Hroniski slimo pacientu atbalsta programmu, kuras apakšprogrammās diabēta, multiplās sklerozes, alerģijas un citu slimību pacienti saņem īpašas priekšrocības. Prieks, ka individuāla pieeja, spēja saskatīt būtisko ir viena no Bauskas novada pašvaldības iezīmēm, jo tikai šādi cilvēki ir tik operatīvi, atsaucīgi, pretimnākoši. Bauskas iedzīvotājiem patiesi ir paveicies!” Tā skaidro Latvijas aptieka komercdirektores vietniece mārketinga jautājumos Zita Jēkabsone.
Projekta realizācijā ir iesaistījušies vairāki Latvijas aptieka sadarbības partneri: Veselības centrs4, Latvijas Amerikas Acu centrs, Protezēšanas un Ortopēdijas centrs.
Bauskas pašvaldības pārstāve Marta Augucēviča uzsver: “Veselības veicināšanas pamatā ir iedzīvotājs, viņa veselība un labsajūta. Īpaši svarīgi domāt par hronisko slimību pacientiem, piemēram, onkoloģija un cukura diabēts. Kā arī der atcerēties, ka slimību (invaliditāti) ne vienmēr var redzēt ar aci. Ar prieku un pozitīvas enerģijas lādiņu attīstām bezmaksas veselības veicināšanas un slimību profilakses iespējas Bauskas novada iedzīvotājiem”.
Semināra laikā būs iespēja ne tikai uzzināt jaunāko informāciju par redzes problēmām, asinsvadu slimībām, mikroelementiem, veikt mērījumus, bet arī iepazīties ar novada sabiedriskajām organizācijām, kas apvieno dažādas pacientu grupas.
Pieļaujot, ka mērījumu sadaļa būs pieprasītākā pasākuma daļa, aicinām ņemt vērā, ka uz visiem mērījumiem pieraksts tiek veikts pasākuma dienā no plkst. 10.00.
Uz tikšanos Bauskas Kultūras centrā!
Pasākuma plakāts pieejams - šeit.
Papildus info:
Zita Jēkabsone
SIA Latvijas aptieka
Komercdirektores vietniece
mārketinga jautājumos
tālr. 26160099
Marta Augucēviča
Bauskas novada pašvaldības
Attīstības un plānošanas nodaļas
Veselības veicināšanas koordinētāja
tālr. 28686809
1 Australian Institute of Health and Welfare (2012).
Uzdot jautājumu
|
Uzdot jautājumu
|
Uzdot jautājumu
|
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.