LV
RU

Palīgā – arī farmaceiti

Palīgā – arī farmaceiti Latvijas aptieka arvien gādā par augstvērtīgu farmaceitisko aprūpi un individuālu pieeju katram klientam, turpina pilnveidot speciālos pasākumu kompleksus konkrētām grupām, tostarp arī Alerģijas pacientu atbalsta programmu.
Ziemā augšējo elpceļu vīrusi mēdz būt sevišķi neganti, saasinās arī akūtas un hroniskas elpceļu saslimšanas – bronhīts, pneimonija, bronhiālā vai alerģiskā astma (hronisks elpceļu iekaisums ar lēkmjveida elpas trūkumu, ko izraisa sīko un vidējo bronhu gļotādas tūska un spazmas, kā arī pastiprināta gļotdziedzeru sekrēcija), hroniska obstruktīva plaušu (HOPS) vai kāda cita kaite. Jāņem vērā, ka HOPS parasti raksturīga cilvēkiem pēc 40, kuri ilgstoši bijuši smēķētāji vai strādājuši piesārņotā vidē (piemēram, darbs ar ķimikālijām, putekļiem u. tml.). Pasaulē no šīs slimības cieš katrs desmitais iedzīvotājs, un arī Latvijā tā ir izplatīta.

Svarīgi ārstēšanu uzsākt laikus un pareizi un kontrolēt slimības norisi. Astmas un HOPS pacientiem ikdienā jālieto ne tikai medikamenti, bet pie rokas vienmēr jābūt inhalatoram, ar kura palīdzību medikaments plaušās nonāk ātri, tā iedarbība ir efektīva, un zāļu deva ir ievērojami mazāka, nekā lietojot tabletes. Piemērotāko aparātu ārstēšanai ar inhalāciju iesaka ārsts, bet diemžēl daudzi pacienti dažādu iemeslu dēļ šo ierīci lieto nepareizi, tāpēc Latvijas aptieka nolēmusi dot arī savu artavu pacientu izglītošanā. Pērn jau notika četri semināri, šogad paredzēti vēl četri, tātad katrā mūsu aptiekā būs darbinieki, kas pārzinās bronhiālās astmas un HOPS simptomātiku, aktuālas ārstēšanas metodes un lietojamo medikamentu farmakoloģisko iedarbību, pratīs instruēt klientus par inhalatora lietošanu, ievērojot konsultācijas algoritmu. Šajos semināros viņi gan mācās, kā darbojas inhalatori, gan apgūst saskarsmes loģiku un klienta problēmu analīzi. Viens no mūsu autoritatīvajiem lektoriem ir Viesturs Šiliņš – augsti kvalificēts, pieredzējis pulmonologs, docents, starp citu, ārsts jau trešajā paaudzē.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.