LV
RU

Papēži bez plaisām

Papēži bez plaisām Mēdz teikt – ar sāpošām kājām zvaigznes neaizsniegt... Kā uzmundrināt pēdas? To zina Latvijas Podologu biedrības valdes priekšsēdētāja podoloģe TATJANA IVANOVA

– Raupji, cieti papēži, kas turklāt vēl plīst un sagādā neciešamas sāpes, un tā – gan vasarā, gan ziemā. Nelīdz ne mērcēšana un apstrāde ar pumeku, ne trekni krēmi un speciālas ziedes... Ko darīt?

– Vajadzētu griezties pie podologa – tā sauc speciālistu, kas aprūpē pēdas. Tas noteikti būtu jādara cilvēkiem, kuriem ir asinsrites un jušanas traucējumi, cukura diabēts, infekciju riski, saistaudu sistēmas saslimšanas u.tml., kā arī gados veciem cilvēkiem, kuriem bieži vien ir pēdu deformācijas, asins apgādes traucējumi un kuriem grūtības sagādā kāju nagu sakopšana un pēdu pašaprūpe. Podologs novērtēs problemātiskās un bojājumu skartās vietas, veiks pēdu aprūpes procedūru, medikamentozu ārstēšanu, nodrošinās diagnostisko procedūru un ārsta nozīmēto ķirurģisko manipulāciju veikšanu, ieteiks arī atbilstošus pēdu kopšanas līdzekļus.

– Kādēļ āda uz pēdām kļūst sausa un sabiezē?

– Iemesli ir vairāki. Sausa āda var veidoties nepareizas pēdu aprūpes rezultātā. Vasaras periodā to ietekmē arī ārēji faktori. Ādas virskārta sabiezē tāpēc, ka šūnas ātrāk un nepilnīgi pārragojas un lēni, nepietiekami nolobās. Tās atmirst, krājas un veido biezu, raupju kārtu. Arī atopiskais dermatīts un sēnīšu infekcijas veicina raga slāņa veidošanos, un uz pēdām rodas dziļas un sāpīgas plaisas. Problēmas var izraisīt iekšēji faktori, piemēram, diēta vai sistēmiskas slimības, galvenokārt cukura dia bēts, dažādas endokrīnās sistēmas patoloģijas, paaugstināts asinsspiediens, kuņģa un zarnu trakta slimības. Daudziem raizes sagādā arī ieauguši nagi, varžacis, kārpas, čūlas, ādas un nagu sēnītes.

– Kas noteikti nepatīk pēdām?

– Ilgstoša mērcēšana karstā ūdenī, mitras ādas tīrīšana. Svarīgi nenolobīt ādas virskārtu ne par daudz, ne par maz – tikai raupjo virskārtiņu. Ja noņem arī nākamo slāni, kurā āda ir gluda un spīdīga, tad pēdas kļūst jutīgas un var sākt plīst, un tāpēc šūnu pārragošanās notiek arvien straujāk. Papēžu apstrādi ar pēdu vīli, pumeku vai kādu citu instrumentu nevajadzētu veikt biežāk kā reizi nedēļā. Cilvēki bieži vien nezina, ka ilgstoši staigāt basām kājām – sevišķi vasarā ārā – nav veselīgi, jo no ādas tiek uzsūkts tauku sekrēts, kas uz tās virskārtiņas veido dabisko aizsargslānīti. Tāpēc vēlams uzvilkt kājās kokvilnas zeķītes.

– Un kas pēdām patīk?

– Vannošana. Tā gan relaksē, gan mīkstina ādu un atvieglo krēmu iesūkšanos, gan stimulē asinsriti. Ūdenim jābūt siltam, nevis karstam. Tam var pievienot, piemēram, kumelīšu vai kliņģerīšu novārījumu vai kādu patīkamu aromātisku ēterisko eļļu. Reizi mēnesī vēlams pedikīrs. Kājām dienas laikā jāiztur liela slodze, tāpēc tās noteikti jāatpūtina un jāpalutina. Galvenais pēdu plaisāšanas iemesls ir pārmērīgs ādas sausums, ko var novērst, ādu regulāri un intensīvi barojot, piemēram, ar kāju krēmu, kura sastāvā ir tējas koka ekstrakts – tas ne tikai mīkstina un baro ādu, bet arī mazina iekaisumu un dezinfi cē. Kājas jāmazgā un jāieziež ar krēmu katru vakaru. Jāizmanto dažādi kāju kopšanas līdzekļi – krēmi, balzami, maskas, skrubji... Veikalos un aptiekās pēdu kopšanas līdzekļu izvēle ir ļoti liela, bet ne visi der intensīvai aprūpei.

– Ko nozīmē – intensīva aprūpe?

– Pēdu āda jāaprūpē vismaz divas reizes dienā. To parasti veic guļošiem pacientiem, lai izvairītos no izgulējumiem. Podoloģijā mēs izmantojam eļļas vai eļļu saturošus gelus ar antibaktericīcu iedarbību.

– Vai kopšanas līdzekļu izvēli ietekmē gadalaiks?

– Pēdu krēmu lietošana vasarā ir apgrūtināta, jo tam jāiesūcas ilgāku laiku, āda ir eļļaina, slīdīga, un ejot kājas slīd ārā no kurpēm. Tāpēc vasarā ieteicams lietot speciālus kāju krēmus-gelus vai putu krēmus. Savukārt ziemā labāk izvēlēties taukainus krēmus – ieziest vakarā un uzvilkt vilnas vai kokvilnas zeķītes. Ja kājas jutīsies labi, arī cilvēka pašsajūta uzlabosies!
 
Skatīt visus komentārus / Pievienot komentāru
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.