Pavasara iesnas
Tautas valodā tā dēvē alerģiju, kas ziedu laikā sākas ar šķaudīšanu, deguna tecēšanu un aizliktu degunu, kņudēšanu deguna dobumā, apgrūtinātu elpošanu caur degunu, klepu, apsārtumu, acu asarošanu un graušanu.
Putekšņi pa gaisu!
Visbiežākā alerģijas izpausme ir alerģiskās iesnas jeb rinīts – pastiprināta jutība pret jebkādu sadzīves smaržu vai ziedu ieelpošanu, jo uzreiz sāk tecēt deguns. Sezonālo alerģisko rinītu izraisa ar vēju apputeksnējamā auga (augu) putekšņi, kad tie pastiprināti nokļūst elpceļos. Visbiežākais šīs slimības paveids – siena drudzis (polinoze), ko izraisa deguna gļotādas specifiska alerģiska reakcija pret ziedputekšņiem.
Tiem, kuriem ir alerģija pret ziedputekšņiem, paaugstināta jutība var būt arī pret nezālēm vai citiem augiem. Turklāt sezonālā alerģiskā rinīta laikā nereti attīstās krusteniskā alerģija pret pārtiku, piemēram, pret āboliem, lazdu riekstiem, burkāniem. Tādā gadījumā moka ne tikai iesnas, bet arī sapampst lūpas, rīkle, ar izsitumiem var pārklāties viss ķermenis.
Simptomus ātri likvidē pretalerģijas zāles. Arī profilaksei jālieto ārsta ieteiktie antihistamīna preparāti – deguna pilieni, ziedes vai tabletes. Jāņem vērā – tiklīdz medikamentu lietošanu pārtrauc, simptomi var atkal parādīties.
Imūnterapija
Efektīva ir specifiskā imūnterapija, kas iedarbojas uz alerģijas rašanās cēloņiem, atjauno imūnsistēmas līdzsvaru (samazina imūnglobulīna E ražošanu), pieradina organismu pie alergēna. Šo terapiju piemēro individuāli, pirms tam nosakot konkrēto alergēnu. Pirmie rezultāti redzami aptuveni pēc pusgada.
Imūnterapijas iedarbība ir ilglaicīga un palīdz aizsargāties no paaugstinātas jutības rašanās pret citiem alergēniem. Tā ir efektīva arī pret bites vai lapsenes kodumiem. Lai panāktu organisma toleranci pret alergēniem, ārstēšanas kurss jāatkārto 3–5 gadus. Imūnterapiju var veikt arī sezonas laikā.
Sargā sevi pats!
Ja slimību ierosina putekšņu alergēni, mediķi rekomendē augu ziedēšanas laikā vairāk uzturēties telpās, atteikties arī no fiziskām aktivitātēm brīvā dabā, kas veicina spēcīgu ieelpu, bet garākām pastaigām izvēlēties lietainas un mitras dienas.
Ziedputekšņi gaisā sevišķi izplatās saulainā un vējainā laikā, tāpēc mājās ieteicams turēt ciet logus, arī braucot automašīnā nevērt tos vaļā, bet gaisa kondicionētāju aprīkot ar filtru. Acis no putekšņiem pasargā saulesbrilles, bet degunā var ieziest vazelīneļļu.
Pārnākot mājās, noteikti jānoskalojas dušā, jāizmazgā mati, jānomaina apģērbs.
• Alerģiskais rinīts nereti izpaužas kopā ar alerģisku acu iekaisumu (konjunktivītu).
• Ja alerģisko rinītu neārstē, var attīstīties bronhiālā astma.
• Alerģiskais rinīts astmas risku paaugstina trīs reizes.
Lai iespēju robežās izvairītos no sezonas ziedputekšņiem gaisā, augu ziedēšanas prognozēm var sekot ar aplikācijas PASYFO palīdzību, kā arī esam prognozes izvietojuši Latvijas aptiekās tirdzniecības zālē.
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
