LV
RU

Pielāgojamies!

Pielāgojamies!

Rudens parasti nāk ar saaukstēšanās slimību vilni. Laikapstākļu maiņai jāpielāgojas!



SĪPOLA STILS. Septembra rīti pēc salnām ir dzestri un, pat ja saule dienu iesilda, vēsais vakars aši ir klāt. Gaisa temperatūras svārstības, augstais gaisa mitrums un drēgnās telpas neomulību pastiprina. Paruna māca: „Nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs!” Tuntuļoties nevajag, toties sīpola stils noderēs: ja kļūst par siltu, kādu kārtu novelk, bet, ja uznāk vēsums, tad uzvelk. Galvenais – nesasvīst. Tas attiecas arī uz apaviem, īpaši lietainā laikā.

ROKA ROKU MAZGĀ. Elpceļu vīrusi izplatās pa gaisu un nonāk it visur – uz durvju rokturiem, galdu virsmām, koplietošanas priekšmetiem utt., sevišķi sabiedriskās vietās, arī sarokojoties u. tml. Un tad ir tikai viens solis – tuvinot rokas sejai, acīm vai mutei, vīrusi līdz ar gaisu tiek ieelpoti, nokļūst uz deguna gļotādas, tad šūnās, kur sāk vairoties un dalīties. Tāpēc mazgāt rokas vajag vēl biežāk un vēl rūpīgāk!

BEZ STRESA! Britu pētnieki pārliecinājušies, ka regulāras fiziskās aktivitātes samazina ne tikai saslimšanu ar elpceļu vīrusiem, bet arī stresa hormonu līmeni, un tas, protams, stiprina organisma aizsargspējas.

FITONCĪDU DOPINGS. Labākais sabiedrotais pastaigām un cita veida fiziskām aktivitātēm ir mežs vai parks, jo koksne bagātīgi satur fitoncīdus. Zinātnieki secinājuši, ka sevišķi skujkoki, kas izdala arī ozonu (skābekļa paveids), teicami tiek galā ar saaukstēšanās slimību izraisītājiem. Īpaši priežu audzēs gaiss ir bagāts ar ēteriskajām eļļām, kas labi iedarbojas uz cilvēka elpceļiem. Priežu un kadiķu ēteriskās eļļas var izmantot arī aromterapijā.

DAUDZVEIDĪGA ĒDIENKARTE. Rudens to piedāvā dāsni – dārza un meža veltes bagātīgā izvēlē. Imunitāti stiprina zivis un jūras produkti, jo tie ir bagāti ar olbaltumvielām, cinku un selēnu, kas nepieciešami, lai organisms varētu labāk cīnīties ar slimību izraisītājiem.

MIEGS DZIEDINA. Zinātnieki par miega fenomenālo iedarbību gūst arvien jaunus faktus, piemēram, ka miega laikā smadzenes restartējas un atbrīvojas no toksiskajiem blakusproduktiem, turpretim ilgstošs miega bads imunitāti novājina, un tad vieglāk tiek klāt dažādas infekcijas.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.