Putekšņi pa gaisu!
Prieka vietā par pirmajiem ziedpumpuriem daudziem nāk bažas, vai atkal nesāks mocīt iesnas, kņudināšana degunā un kaklā, lēkmjveida šķavas, acu asarošana, nieze, apsārtums... Kā sevi pasargāt no sezonālās alerģijas?
Pavasarī alerģiskas reakcijas izraisa koku un krūmu ziedputekšņi, visbiežāk – lazdas, bērzi, melnalkšņi un skābarži, arī papeles, kastaņas un akācijas, graudzāles, lakstaugi un citi dīgstoši augi. Kā liecina pētījumi, trešajā daļā gadījumu sezonas alerģisko rinītu izraisa vērmeles. Tomēr parasti alerģija ir nevis pret vienu, bet gan vairākiem augiem. Eiropā ir ap pussimts ziedputekšņu alergēnu.
Pirmā palīdzība šādos gadījumos ir pretalerģijas preparāti, deguna aerosoli, acu pilieni utt. Noteikti nepieciešama ārsta alergologa individuāla konsultācija, jo, kas der vienam, citam var izrādīties neefektīvs. Tomēr drošības spilvens neskādēs! Lūk, galvenie piesardzības pasākumi, kas jāievēro.
• Svarīgi noskaidrot alerģijas izraisītāju, izvairīties no tiešas saskares ar to un ievērot konkrēto augu ziedēšanas ciklu. Jāņem vērā, ka ziedēšanas ilgums atkarīgs no katra auga veģetācijas īpatnībām un laikapstākļiem.
• Ikdienā vajadzētu nēsāt cepuri, jo tā pasargās no ziedputekšņu ieķeršanās matos, un būs mazāka iespēja tos ienest savās mājās.
• Acis no ziedputekšņiem var aizsargāt, nēsājot brilles vai saulesbrilles. Acu skalošanai ieteicamas mākslīgās asaras.
• Pārnākot mājās, uzreiz jānoskalojas dušā un jāizskalo mati, tā atbrīvojoties no ziedputekšņiem.
• Neejiet guļamistabā ar virsdrēbēm un āra apaviem.
• Vēdinot telpas, jāņem vērā, ka sausā un vējainā laikā ziedputekšņu koncentrācija gaisā palielinās, bet pēc lietus ievērojami samazinās. Arī braucot automašīnā, nevajadzētu turēt vaļā logus.
• Gaisā esošie putekšņi var nokļūt acīs, degunā, plaušās un uz ādas, tā izraisot alerģiskas saslimšanas, tāpēc atpūtai labāk izvēlēties vietu pie jūras, jo tur ziedputekšņu koncentrācija ir mazāka. Tomēr jāņem vērā, ka vējš var pārnēsāt sīkos, pulverim līdzīgos ziedputekšņus pat 200 kilometru attālumā!
Alerģiju izraisošo augu ziedēšanas prognoze un ārstu, kuri konsultē par imūnterapiju, tālruņi atrodami mājaslapā: www.zied.lv
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
