Sāp muskuļi. Ko nu?
MADARA ALDIŅA, klīnikas OlainMed funkcionālā speciāliste, fizioterapeite
Šo sajūtu pazīst katrs – pēc fiziskām aktivitātēm, sevišķi tad, ja kādu laiku esam bijuši ierūsējuši vai pārāk strauji uzņemamies intensīvu slodzi, muskuļi pēc tam smeldz un pat sāp. Tas nozīmē – šādi tie protestē!
Pēc intensīvas fiziskās slodzes ir pilnīgi normāli pirmo 24-48 stundu laikā muskulatūrā izjust vieglu diskomfortu un jutīgumu. Piemēram, skrienot no kalna, muskulis ir spiests pagarināties; slodzes laikā muskuļu šķiedrās var veidoties mikroskopiski plīsumi, uz kuriem strauji reaģē imūnsistēma, lai pēc iespējas ātrāk sadziedētu brūces. Tas ir ļoti svarīgs posms, jo, pateicoties šādai organisma dažādu sistēmu mijiedarbībai, attiecīgo muskulatūru iespējams pielāgot, trenēt jeb sagatavot slodzei.
Katra cilvēka organisms ir unikāls, un pagaidām vēl nav atklāta ideāla, visiem vienlīdz efektīva recepte akūtu sāpju un diskomforta mazināšanai, tomēr galvenie nosacījumi ir zināmi: svarīgi ievērot mieru un var izmantot aukstumu, kompresiju vai elevāciju jeb pacelšanu. Tiek pētītas un ieteiktas arvien jaunas metodes un līdzekļi, tāpēc katrs var izmēģināt sev pieejamāko, efektīvāko variantu. Sportistu vidū populāra ir sporta jeb fitnesa masāža un vibrāciju terapija.
Masāžā tiek izmantotas dažādas iespējas, piemēram:
• mīksto audu manuālas atbrīvošanas tehnikas, kad trigerpunkti tiek apstrādāti bez masāžas eļļas, geliem vai citiem līdzekļiem;
• aukstuma aplikācijas un/vai aukstuma gelu pielietošana;
• sildošo elementu izmantošana;
• geli ar ambivalentām jeb divējādām, savstarpēji pretējām īpašībām, proti, no sākuma tie iedarbojas atvēsinoši un vēlāk silda.
Šādu iedarbību nodrošina līdzekļi, kuru sastāvā ir mentols (tas kairina ādas aukstuma receptorus, tāpēc asinsvadi sašaurinās un mazinās iekaisums, sāpes un nieze), priežu skuju eļļa (tās aromāts iedarbojas atsvaidzinoši un tonizējoši, mazina stresu) un ziemcietes eļļa (angl.: winergreen) – ēteriskā eļļa, kas palīdz atslābināties, mazina spazmas un sāpes, atvieglo reimatisma sāpes.
SVARĪGI!
Tāpat kā pirms slodzes ieteicama iesildīšanās, arī pēc tam vismaz 10 minūtes vajadzētu atsildīties, jo tas pozitīvi ietekmē
sirds un asinsrites sistēmu un muskulatūru, jo mazina pienskābes uzkrāšanos. Savukārt stiepjošie vingrinājumi veicina muskuļu fleksibilitāti un mazina diskomfortu. Protams, organisms jāpabaro ar tieši tam nepieciešamo – mikro un makro elementiem, vitamīniem un antioksidantiem, kā arī ar ūdeni.
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
