Sāpes atsaucas uz visu
Mugurā iemeties dūrējs, sūrst pakrūtē, lauž kaulus, locītavas šķiet kā neieeļļotas, smeldz muskuļi, galvā kaļ dzeņi – mēs katrs pazīstam šādus vai tamlīdzīgus nepatīkamus simptomus, kas raksturo sāpes. Tās ir dažādas: īslaicīgas un tādas, kas neparko negrib atkāpties. Kā ar sāpēm tikt galā?
Sāp? Ļoti labi!
Izklausās ironiski un pat nežēlīgi? Tomēr tā ir patiesība, jo sāpes ir svarīgs signāls, kas vēsta – kaut kur organismā kaut kas nav kārtībā, radušās izmaiņas vai sākusies saslimšana. Sāpes rodas, kad impulsi no slimās vietas nonāk smadzenēs. Svarīgi saprast – jebkuras sāpes aicina vispirms noskaidrot cēloni un tad nekavējoties meklēt risinājumu. Turklāt jāņem vērā, ka sāpes ir ne tikai fiziskas – ilgstoši traucējumi var izraisīt komplikācijas, kas atsaucas uz visu: ietekmē ne tikai darbaspējas un sabiedrisko aktivitāti, bet arī psihi.
Neiekļūt apburtajā lokā
Dažkārt veidojas kā apburtais loks – sāpes izraisa nepatīkamas, nogurdinošas, lauzošas muskulatūras spazmas: notiek muskuļu pastiprināta savilkšanās, muskulatūras tonusa paaugstināšanās un saspringuma palielināšanās. Ja, piemēram, attiecīgais loceklis ilgāku laiku turēts bezdarbībā, tad sāpošajai vietai tiek traucēta asins apgāde, arī nervi kļūst uzņēmīgāki pret sāpēm, jo savilktie muskuļi tos nospiež. Sāpes izraisa arī asinsrites problēmas – gan arteriālās (piemēram, asinsvadu aizsērēšana, jo nosprostoti asins vadi nespēj pilnībā apasiņot kājas un piegādāt skā bekli), gan venozās (izraisa kāju pietūkumu, sāpes kāju ikru muskuļos, bet jo sevišķi izteiktas sāpes rodas asiņu sarecējuma jeb vēnu trombofl ebīta gadījumā). Sāpes ne vienmēr iespējams uzreiz novērst, toties mazināt gan! Palīdz medikamenti, masāža un dažādas procedūras. Tikpat svarīga kā medikamentu terapija ir ārstnieciskā vingrošana, dažādi fizikālās terapijas veidi. Sevišķi tas nepieciešams reimatoloģijā un muguras sāpju ārstēšanā – izvingrinot muskuļus, bojātajā vietā atjaunojas normāla asinsapgāde un mazinās stress, kas sāpju ārstēšanā ir ļoti svarīgi.
Kā aizsargāties?
Svarīgi sāpēm neļaut ietekmēt dzīves kvalitāti, traucēt darbā un sadzīvē. Zinātnieki uzskata, ka 95 procentos gadījumu tās rada psihe. Iemesli ir dažādi – stress, konflikti, pārpūle, aptaukošanās, nepatikšanas darbā vai ģimenē, mazkustīgs dzīvesveids. Tas viss summējas, un rezultātā ķermenī rodas izmaiņas, kas izraisa sāpes. Tāpēc ļoti svarīgi saprast, ka nepiecie šama sava dzīvesveida, paradumu kontrole un fiziskās aktivitātes. Arī vienkāršas pastaigas attīsta sīkos artēriju asinsvadus, tāpēc ar katru nākamo reizi slodzi jau var palielināt. Slodze jāvariē – muskuļus vajadzētu izvingrināt gan no rīta, gan vakarā, pat ja apmeklējat sporta zāli, kur nodarbojaties ar nopietnāku muskulatūras attīstīšanu (aerobika u.c.). Pētījumi apstiprina – arī bez slodzes kustinot locītavas, uzlabojas asinsapgāde un tiek stimulēti visi atjaunošanās procesi. Turklāt kustības un vingrošana uzmundri na ne tikai fi ziski, bet arī garīgi! Ļoti labs veids, kā fi ziski un psihiski atbrīvoties, ir arī 5-10 minūtes ilgs autogēnais treniņš.
Pēc Pasaules Veselības organi zā cijas datiem, hroniskas sāpes cieš 40-80 procentu cilvēku vecumā no 50 līdz 64 gadiem, galvenokārt sievietes.
Pasaulē sāpju terapija pastāv jau 30 gadu, bet pie mums tā vēl ir jauna medicīnas nozare. Latvijas sāpju izpētes biedrība sertifi cējusi 56 algologus jeb sāpju terapeitus. Galvenokārt tie ir neirologi un anesteziologi.
Ilgstoši un uz savu roku lietoti pretsāpju līdzekļi neatrisina problēmu – jākonsultējas ar speciālistu, kas ieteiks kompleksu pretsāpju terapiju
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
