LV
RU

Sāpes mugurā un locītavās – kas par tām jāzina?

Sāpes mugurā un locītavās – kas par tām jāzina?

Hronisko pacientu  atbalsta programma. Informācija Sāpju pacientu atbalsta programmas ietvaros.

Aptieku tīkls Latvijas aptieka turpina pirms gada aizsākto akciju Ciet sāpes? Izstāsti farmaceitam! ar mērķi informēt aptiekas pircējus par sāpju veidiem un iespējām, kā ar tām cīnīties.

Lai mūsu farmaceiti būtu vēl zinošāki un labāk spētu palīdzēt pacientiem, pērnā gada nogalē turpinājām viņu apmācības seminārā Klienti ar muguras un neiropātiskām sāpēm aptiekāra praksē. Kā konsultēt aptiekas klientu?. Piedāvājam arī šī izdevuma lasītājiem uzzināt vairāk par visizplatītāko sāpju veidu – muskuloskeletālajām sāpēm, kad sāp kauli, locītavas, muskuļi vai saites. Ko darīt? Iedzert pretsāpju tableti, doties pie ārsta vai varbūt samierināties ar sāpēm? Mediķi un farmaceiti ir vienisprātis – vispirms jānoskaidro, kur sāp, kā sāp, cik bieži sāp un cik stipri sāp, jo no tā atkarīga ārstēšanas taktika. Atbildes uz šiem jautājumiem starplaikos starp mūsu farmaceitu apmācībām sniedza vadošie Latvijas neirologi un algologi, kā arī mūsu farmaceiti.

Uz jautājumiem atbild RSU profesore, neiroloģe un algoloģe INĀRA LOGINA.

– Kas izraisa sāpes?

– Vairumā gadījumu muguras un locītavu sāpes ir nespecifiskas jeb mehāniskas. Tās rodas, jo ir nepareiza stāja, pārāk liela vai nevienmērīga slodze uz muguru, locītavām un muskuļiem. Sāpju iemesls var būt liekais svars, mazkustīgums, pārpūle un vairumā gadījumu – ar novecošanos saistītas deģeneratīvas izmaiņas. Tomēr sāpes var būt arī specifiskas jeb nesaistītas ar muskuloskeletālo sistēmu, un tās var izraisīt dažādas slimības.

– Kādi ir simptomi, kam jāpievērš uzmanība?

– Visām slimībām ir sarkanie karogi jeb brīdinošie simptomi, ko nedrīkst atstāt bez ievērības. Muskuloskeletālo sāpju gadījumā ir izteiktas sāpes naktī, miera stāvoklī vai ļoti intensīvas sāpes pie visniecīgākās kustības, kā arī sāpes kopā ar paaugstinātu temperatūru, kurai nav cita medicīniska izskaidrojuma, un sāpes, kas ilgst vairāk nekā sešas nedēļas vai progresē. Atkarībā no sāpju lokācijas ir vēl vairāki brīdinošie simptomi, tāpēc nevajadzētu uzsākt pašārstēšanos, bet vispirms konsultēties ar ārstu, lai izslēgtu kādu nopietnu saslimšanu.

– Pie kādiem speciālistiem doties?

– Vispirms pie ģimenes ārsta. Ja viņš konstatēs, ka sāpes ir mehāniskas dabas, tad ieteiks piemērotāko ārstēšanu un vajadzības gadījumā nosūtīs pie rehabitologa. Ja radīsies aizdomas, ka sāpes ir specifiskas un tām ir kāds cits cēlonis, piemēram, nervu sistēmas bojājumi, infekcija, trauma vai urīnceļu problēmas, būtu jāveic analīzes un jānosūta pacients pie attiecīgās jomas speciālista. Dažkārt ģimenes ārsts var ieteikt aiziet arī pie psihoterapeita – jo īpaši muguras sāpes var būt saistītas arī ar psihosociāliem faktoriem.

– Kādi izmeklējumi jāveic?

– Ja nav brīdinošu simptomu, pietiek ar rehabitologa konsultāciju. Papildu izmeklējumi vajadzīgi tad, ja ir kādi specifiski simptomi vai jālemj par operāciju, vai arī pacienta simptomi ģimenes ārstam nedod mieru. Sūtīt visus pacientus ar muskuloskeletālajām muguras sāpēm uz magnētisko rezonansi ir nevajadzīga naudas izšķiešana. Ja jāizmeklē kaulu, skrimšļu un locītavu stāvoklis, tad rentgenogrāfija, datortomogrāfija un mīksto audu ultrasonogrāfija ir pietiekami informatīvas. Savukārt, ja ir aizdomas par iekaisumu, jāveic asinsanalīzes.

– Vai sāpes vecumā ir deģeneratīvu izmaiņu rezultāts?

– Muguras un locītavu sāpes var piemeklēt arī gados jaunus cilvēkus, kam ir sēdošs dzīvesveids, nepareiza stāja vai kāda specifiska saslimšana, tomēr visbiežāk no muskuloskeletālajām slimībām cieš vecāka gadagājuma cilvēki. Kauli un skrimšļi, gluži tāpat kā viss pārējais mūsu ķermenī, ar gadiem noveco. Atkarībā no dzīvesveida un ķermeņa īpatnībām kādu tas skar ātrāk, citu vēlāk, taču kādā brīdī visi saskaras ar deformāciju. Ar gadiem saites kļūst kā veca, neelastīga gumija, audi sarūk, un pieaug osteoporozes risks. Tās ir izmaiņas, kuras jāpieņem. Medikamenti nevar apturēt novecošanās procesu, bet var tikai atvieglot pašsajūtu.

– Vai jebkurā vecumā ir svarīgi kustēties?

- Tad, kad cilvēks jūt sāpes un stīvumu, viņš kustas mazāk. Tas ir apburtais loks – jo mazāk kustamies, jo vairāk sāp, un, jo vairāk sāp, jo mazāk kustamies. Ja atslēgu ilgstoši nekustina, tā ierūsē.

Līdzīgi ir ar mūsu ķermeni, tāpēc audi ir regulāri jākustina jeb jāieeļļo. Dažkārt cilvēki aizbildinās, ka viņiem ir slima sirds un citas blakus saslimšanas, vai mēdz nobīties ikreiz, kad kaut kas nokrakšķ, taču no kustībām nav jābaidās. Fizioterapeits vai rehabitologs, zinot cilvēka slimību vēsturi, var ieteikt tieši viņam piemērotākās aktivitātes.

– Vai ar medikamentiem jāuzmanās?

– Jā, jo tiem ir blakusparādības – daži pasliktina nieru darbību, citi kuņģa darbību. Ja lieto daudz citu medikamentu, piemēram, sirdszāles, asinis šķīdinošas zāles un vēl pretsāpju zāles, par to noteikti jāinformē ārsts vai farmaceits. Piemēram, pretsāpju zāles, kam ir pretiekaisuma efekts, ietekmē asins recēšanu.

– Kādas ir pacientu biežākās kļūdas medikamentu izvēlē? Atbild ALĪNA KRIVIŅA, Latvijas aptieka klīniskā farmakoloģe:

– Klienti ļoti ietekmējas no reklāmām, kā arī no citu pieredzes, bet nepievērš uzmanību tam, vai medikaments derēs konkrētajam cilvēkam ar viņa individuālajām slimībām un sāpju tipu. Tāpat viņi maz stāsta farmaceitam par kopējo veselības stāvokli, un tas var būtiski ietekmēt medikamenta izvēli. Piemēram, ja ir kuņģa čūla vai citas blakus slimības, ne visi pretsāpju līdzekļi būs droši. Mēģinot remdēt stipras sāpes un vēloties ātrāku efektu, cilvēki mēdz pārdozēt medikamentus. Jāatceras, ka atšķirībā no vēnā ielaistajām zālēm, medikamenti, kas lietojami caur muti, nekad neiedarbojas pēc vienas minūtes – efekts parasti iestājas vidēji 30 minūšu līdz vienas stundas laikā.

RSU asociētā profesora, farmakologa ANTONA SKUTEĻA ieteikumi medikamentu lietošanā

• Nekombinējiet medikamentus uz savu roku! Nezinot to sastāvu, jūs varat pārdozēt aktīvo vielu vai vienlaicīgi lietot medikamentus, kuri savā starpā nedraudzējas.
• Ne visas zāles drīkst sasmalcināt. Ir kapsulas, kuras jānorij veselas, lai tās lēnām uzsūktos organismā vai nekairinātu kuņģi. Ja nespējat norīt kapsulas, jautājiet farmaceitam, vai pieejama cita zāļu forma.
• Pievērsiet uzmanību, kurā laikā jālieto zāles – tukšā dūšā, pirms ēšanas, ēšanas laikā vai pēc ēšanas.
• Zālēm vienmēr uzdzeriet vismaz 1/3 glāzi ūdens, nevis citus šķidrumus.

LINDA ZVAUNE, neiroloģe un algoloģe: – Ne vienmēr un ne visas sāpes var pilnībā likvidēt, taču lielākajā daļā gadījumu tās iespējams atvieglot. Savā praksē es saskaros ar pacientiem, kas bijuši pie dažādiem speciālistiem un nav atraduši risinājumu savām sāpēm. Es neticu, ka nav iespēju! Mēs varam vismaz nedaudz samazināt sāpju intensitāti un biežumu. Taču svarīgi ārstēt ne tikai sāpes, bet cilvēku kopumā, pievēršot uzmanību arī dzīvesveida izmaiņām.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.