Sargies kukaiņu!
Uzrādot recepti medikamentam alerģijas simptomu ārstēšanai, 2018. gada jūlijā un augustā "Latvijas aptiekas" aptiekās dāvanā saņemsiet BABĒ pastu ar cinku (3 ml).
MAZINA kairinājumu, PASARGĀ un ATJAUNO ādu, veicot tās dabisko reģenerāciju. Jauna formula ar vispusīgu iedarbību: efektīvs absorbējošs aizsargslānis, kas pasargā no kairinātājiem. Atjauno ādas pH līmeni un kavē mikrobu vairošanos. Padara ādu elastīgu un mīkstu, saglabājot to mitru. Bez konservantiem un smaržvielām. Visiem ādas tipiem. Testēts un dermatoloģiski pārbaudīts. Hipoalerģisks. Nesatur spirtu.
Lai saņemtu dāvanu, pacientam "Latvijas aptiekas" tīkla aptiekā jāuzrāda recepte (elektroniskā vai papīra formāta).
Akcija spēkā no 2018. gada 3. jūlija līdz 31. augustam vai kamēr aptiekā ir pieejamas dāvanas.
Insekti kož, ja tiem uzkāpj vai nejauši piespiež pie ķermeņa, bet palielinās arī to gadījumu skaits, kad, piemēram, lapsenes un bites cilvēkam iedzeļ ēšanas laikā. Alerģiskas reakcijas, pat anafilaktiskais šoks, Latvijā diemžēl nav retums.
BITES
Pieder plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimtai. Ja bite iedzeļ, tās atskabargaino dzeloni, kas palicis ādā, ar pinceti rūpīgi jāizņem, cenšoties nesaspiest indes maisiņu, jo no tā pakāpeniski izdalās inde. Jāņem vērā, ka dzēliena laikā izdalās ķīmiskas vielas, kas mudina uzbrukt arī citas bites.
LAPSENES
Šie kukaiņi ir ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu. Ar lapsenēm var saskrieties gan dārzā, gan pļavā, gan automašīnā, gan mājās, baudot maltīti pie atvērta loga, jo tās piesaista intensīvas smaržas – tad lapsene var iedzelt pat mutē vai rīklē. To dzelonis ir gluds, tāpēc atšķirībā no bitēm lapsenes var dzelt vairākkārt un pēc dzelšanas izdzīvo.
SIRSEŅI jeb IRŠI
Šie lielie kukaiņi ar brūngani dzelteni svītrotu vēderu pieder lapseņu dzimtas sugai, ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs. Sirseņi dzeļ tikai tad, ja tiek apdraudēta viņu mājvieta.
ODI
Pie odiem pieder dzēlējodi, knišļi un miģeles. Visaktīvākie tie ir siltās un mitrās bezvēja dienās, sevišķi nelielu ūdeņu tuvumā, aizaugušos krūmājos, dārzos un tamlīdzīgas vietās, kur var paslēpties no karstās saules. Dzeļ tikai odu mātītes, kurām asinīs esošās olbaltumvielas nepieciešamas olu attīstībai. Nepatīkamo niezi un uztūkumu rada proteīni, kas ir oda siekalās. Jo ilgāk ods sūc asinis, jo vairāk tā siekalu nonāk cilvēka asinsritē, un alerģiskās reakcijas iespējamība palielinās.
DUNDURI
Lieli, drukni divspārņu kārtas asinssūcēji kukaiņi. Sevišķi nešpetns ir aklais dundurs – (pieder pie dunduru dzimtas lieteņu ģints). Kodums parasti ir ļoti sāpīgs – to nosaka tas, cik nervu galu skarts.
SKUDRAS
Arī pieder plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimtai. Spārnotie vai bezspārnu kukaiņi ir ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu. Dažu skudru sugu, piemēram, rūsgano meža skudru, kodumi var izraisīt niezi un iekaisumu, bet daudzu skudru uzbrukums – pat ļoti spēcīgu alerģisko reakciju.
BLUSAS
Šie mazie, bezspārnainie asinssūcēji kukaiņi pārvietojas lecot, un to kodumi izraisa spēcīgu niezi. Galvenais – nekasīt, lai brūcē neiekļūtu infekcija.
BLAKTIS
Parazītiskie asinssūcēji kukaiņi ir ar asu, nepatīkamu smaku. Dažiem cilvēkiem pret tiem ir spēcīga alerģiska reakcija un jālieto antihistamīna preparāti.
Kas jāzina?
• Visu insektu kodumu gadījumos pirmā palīdzība ir atvēsināšana: sakostajai vietai uzliek ledus gabaliņu vai auksta ūdens kompresi – aukstums apmāna ādas receptorus un mazina niezi. Koduma vieta jādezinficē.
• Paaugstinātas jutības gadījumā var būt izteikta tūska un sāpes, kas nepāriet vairākas dienas.
• Smagos gadījumos dzēliens var izraisīt alerģiskus izsitumus, kā arī sirds, asinsvadu, elpošanas, nervu un gremošanas sistēmas traucējumus, bezsamaņu, pat dzīvībai bīstamu anafilaksi, kuras iemesls ir sveša proteīna ievadīšana.
• Ja kukainis iedzēlis mutē vai mēlē, jāsūkā ledus gabaliņš vai jādzer maziem malkiem auksts ūdens. Vēsa komprese no ārpuses palīdzēs sašaurināt asinsvadus un mazināt tūsku. Noteikti nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība!
! Specifiskā imūnterapija jeb desensibilizācija mazina vai novērš organisma pastiprināto jutīgumu pret kādu vielu.
EKSPERTI
Uzdot jautājumu
|
Uzdot jautājumu
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI