Saudzē veselību jau no jaunības!
Saudzē veselību jau no jaunības! Šo padomu Rīgas Veselības centra filiāles Imanta ģimenes ārsts IGNĀTIJS KUĻIŠOVS dod gan saviem pacientiem, gan mūsu lasītājiem. Viņš, pieredzējis mediķis, novērojis – sūdzības par sirds problēmām ģimenes ārsta praksē ieņem ievērojamu vietu.
– Nereti cilvēki domā, ka viņu veselības ligās vainojama, kā dziesmā dzied, „sirds mana nerātnā”. Vai viņiem ir taisnība?
– Man atmiņā palicis kāds jauns cilvēks, kurš, nākot uz konsultāciju, bija pārliecināts – viņam ir slima sirds. Puisis sūdzējās par asinsspiediena svārstībām, sirds darbības ritmiskuma traucējumiem, nespēku, muskuļu krampjiem, bezmiegu... Līdz tam pie ārsta viņš nebija griezies, bet pats sev parakstīja dažādus medikamentus. Kad vēlamā efekta tomēr nebija, jaunais vīrietis ieradās pie manis uz konsultāciju. Sarunā atklājās, ka dienā viņam ir vairāki treniņi, vakarus puisis pavada klubos, kur izklaidējas uz pilnu klapi, mājās pārrodas ap četriem no rīta, bet pulksten septiņos jau sākas pirmais treniņš... Organismam tā ir milzīga slodze! Un tad nav nekāds brīnums, ka sirds pagurst.
– Kāds bija risinājums?
– To ar pacientu meklējām kopīgi. Tas nebija vienkārši, jo viņš gan bija gatavs lietot saujām tablešu, taču ne mainīt dzīvesveidu.
– Kādas pacientu sūdzības parasti jāuzklausa ģimenes ārstam?
– Visdažādākās – piemēram, paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens, sirds vājums, nogurums, nervozitāte, nomāktība, krasas garastāvokļa maiņas, miega traucējumi utt. Pacienti parasti uzskata, ka pie vainas ir sirds un stress, tomēr iemesli var būt dažādi – sākot ar sirds vai citu orgānu slimību līdz vienkāršam pārgurumam. Bieži gadās, ka ilgstošs stress, pārslodze, nelāgi uztura paradumi un ne visai pareizs dzīvesveids noved pie nopietnam sekām. No tā nav pasargāti ne gados jauni cilvēki, ne sirmgalvji. Turklāt jaunie parasti vai nu nepievērš uzmanību savām veselības problēmām, vai nu ārstējas paši ar interneta palīdzību. Vēl viena galējība – cilvēks veic dažādus izmeklējumus, skrupulozi pieraksta mediķa ieteikumus un ir gatavs lietot medikamentus, bet – nav gatavs mainīt dzīvesveidu! Ar laiku, protams, viņš sāk atteikties no nelāgajiem paradumiem, jo vairs nevēlas lietot tik daudz medikamentu, tomēr būtisks laikposms jau ir nokavēts.
– Ko jūs ieteiktu senioriem?
– Katrs var parūpēties, lai viņa sirds pēc iespējas ilgāk saglabātos mundra.
Lūk, trīs vaļi, uz kā balstās veselīgs dzīvesveids: sabalansēts uzturs, fiziskā aktivitāte, darba un atpūtas režīms. Uzturu vēlams papildināt ar vitamīniem un mikro- un makroelementiem. Sirdij sevišķi patīk kālijs un magnijs, nervu sistēmai – magnijs, muskuļiem – magnijs un kalcijs, kauliem – kalcijs. Šīs trijotnes trūkums var būt vainojams pie noguruma, vājuma, muskuļu krampjiem, nervozitātes, psiholoģiskas nomāktības, depresijas, garastāvokļa maiņām, miega traucējumiem utt. Vairāku slimību gadījumā, kā arī tad, ja ir ilgstošs stress, šie makroelementi ir ļoti nepieciešami.
Par sāļiem vēl jāuzsver – tie ne visi vienādi uzsūcas organismā, tādēļ nepieciešams lietot 2-3 reizes dienā, pirms vai pēc ēšanas. Daudziem, sevišķi senioriem, tas reizēm šķiet apgrūtinoši, tāpēc viņiem ieteicams lietot tās formas, kuras jālieto vienu reizi dienā un ko var sajaukt ar sulu, jogurtu, putru u.tml. Tāpat jāatceras, ka uzsūkšanās process no zarnām ar gadiem mainās, tāpēc jādod priekšroka tiem sāļiem, kas labāk uzsūcas.
Protams, nevajadzētu aizmirst ārsta nozīmēto terapiju! Un vēl piebilde: ja paši uzsākat lietot uzturā kādu makroelementu, tad pavērojiet, kā jūsu organisms uz to reaģē. Ja rodas šaubas, noteikti konsultējieties ar savu ģimenes ārstu.
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
