LV
RU

Saule uz ādas

Saule uz ādas Sauļošanās ABC

1. Aizsarglīdzekļi jālieto vismaz pusstundu pirms došanās ārā, kā arī atrodoties saulē un pēc sauļošanās.

2. Sauļošanās pirmajās dienās jāizvēlas līdzekļi ar spēcīgāku ultravioletā starojuma (UV) aizsargfiltru. Bērniem, bālajiem un rudajiem apdegumi rodas ātrāk. Ja ir gaiša, pie saules nepieradusi āda, ieteicams lietot krēmu ar SPF 50 un gan ar UVB, gan UVA filtru, lai tiktu pasargāti arī ādas dziļāki slāņi.

3. Guļot gaišās un sausās smiltīs, iedegums veidojasstraujāk. Visdrošāk sauļoties ūdens tiešā tuvumā. Ūdens atstarotājspēja pretstatā smiltīm (30-35 procenti) ir salīdzinoši neliela – tikai 2 procenti, saulei esot zenītā.


4. Tiešos saules staros nevajadzētu pavadīt ilgāk par 30 minūtēm. Īsāks laiks ieteicams tiem, kuriem ir izteikti gaiša āda vai daudz dzimumzīmju. Atrašanās saulē nav vēlama laikposmā no pulksten 12 līdz 16.


5. Sauļojoties un pēc peldēšanās saules aizsargkrēms (arī ūdensnoturīgie līdzekļi!) jāatjauno ik pēc divām stundām.


6. Slapja āda ir daudzkārt jutīgāka pret saules stariem nekā sausa. Ūdensnoturīgi sauļošanās līdzekļi jālieto, gan aktīvi nodarbojoties ar sportu, gan peldoties.
! Pret apdegumiem jānodrošina arī lūpas, tāpēc ieteicams lietot speciālos lūpu zīmuļus ar SPF filtru. UV stari negatīvi ietekmē acis, tāpēc svarīgi izvēlēties kvalitatīvas saulesbrilles ar 100% aizsardzību pret UV starojumu.


7. Saulē apdegusī āda ir apsārtusi, pietūkusi, sūrst un mazliet niez. Vispirms tā jāatvēsina. Vislabāk palīdz vēss tekošs ūdens – tas mazina sāpes, ierobežo audu tūsku. Var izmantot auksta ūdens kompreses.
! Runājot medicīniskos terminos, ādas apdegums nozīmē, ka ir traucēta ādas šūnu darbība molekulārā līmenī: ādas kapilāri paplašinājušies, plazma izplūdusi starpšūnu telpā. Ja jutīgas ādas īpašniekam gadījies pludmalē aizsnausties uz pāris stundām, tad, visticamāk, viņam būs otrās A pakāpes apdegums. Plazma atslāņo ādas raga kārtu, un rodas pūšļi. Dažu dienu laikā tie uzsūcas vai plīst. Noteikti jākonsultējas ar ārstu!


8. Sauļojoties āda zaudē ūdeni, ir savilkta un kairināta. Pēc atvēsināšanas tā uzreiz jāpabaro ar speciālu nomierinošu, mitrinošu līdzekli, kas palīdz atjaunot ādas dabīgo aizsargbarjeru, veicina reģenerāciju. Apdegumus dziedina arī E vitamīns, alvejas ekstrakts, smiltsērkšķu eļļa, kakao sviests, mandeļu eļļa un citi līdzekļi.
! Sausa āda lobās ātrāk, tāpēc zūd arī iedegums, turpretim rūpīga kopšana un mitrināšana to nodrošina ilgāku laiku.


9. Atbilstoši kosmētiskie līdzekļi jālieto arī pēc sauļošanās, jo šo līdzekļu sastāvā ir antioksidanti, kas aizsargā ādu un nostiprina iegūto iedegumu.

 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.