LV
RU

Saules vitamīns

Saules vitamīns

Tā mēdz saukt D vitamīnu, lai gan tam nav tieša sakara ar sauli. Ikvienam, īpaši tiem, kas daudz laika pavada telpās, maz kustas, kuriem ir ādas, aknu, nieru, vairogdziedzera vai hormonālās problēmas, svarīgi noskaidrot, vai organismā ir pietiekami D vitamīna.
Vitāli svarīgs

Jā, šo vitamīnu organisms ražo saules gaismā, ko saņem āda, sintezējot UVB starus, mēs to uzņemam arī ar uzturu un uztura bagātinātājiem, tomēr mūsu platuma grādos tas ne vienmēr ir pietiekami. Piemēram, ar pārtiku D vitamīnu var uzņemt tikai aptuveni 10 procentus no nepieciešamās devas. Tā deficītu ietekmē arī sezonalitāte, sēdošs dzīvesveids, miega kvalitāte un citi faktori. Ja vitamīna organismā sāk pietrūkt, rodas kalcija uzsūkšanās traucējumi, tāpēc šā vitāli svarīgā bioloģiski aktīvā savienojuma līmenim jāseko ikvienam, no mazotnes līdz sirmam vecumam. D vitamīns sevišķi nepieciešams grūtniecēm, jaunajām māmiņām un bērniem, kā arī sievietēm pēc menopauzes iestāšanās, jo hormoni ietekmē kalcija vielmaiņu un var sākties osteoporoze. Tāpat šis vitamīns ir vajadzīgs kaulu, sirds un asinsvadu veselības uzturēšanai, cukura diabēta (arī 2. tipa) pacientiem, cilvēkiem ar paaugstinātu ķermeņa masas indeksu, smēķētājiem.

Cik daudz?

Cik daudz D vitamīns jālieto profilaktiski un cik – lai sasniegtu vajadzīgo normu? Tas atkarīgs no analīžu rezultātiem, vecuma un ķermeņa svara. Devas tiek norādītas starptautiskajās vienībās (SV). Vidēji pieaugušam cilvēkam optimālā deva ir 5000–10 000 SV dienā. Ārstējošā deva vidēji ir 70–80 SV uz vienu kilogramu svara. Piemēram, cilvēkam, kas sver 70 kilogramu, dienā nepieciešamas vidēji 5000 SV (ja vien D vitamīna līmenis nav ļoti zems).

Analīzes jāatkārto ne ātrāk kā pēc trijiem mēnešiem. Ja sasniegts optimālais līmenis un lai to nezaudētu, vitamīns jāturpina lietot profilaktiskās devās (pieaugušajiem – vidēji 800–2000 SV dienā). Tas ir taukos šķīstošs, tāpēc jāuzņem ēdienreizes laikā, vēlams dienas pirmajā pusē, maltītē iekļaujot treknākus pārtikas produktus.

! Optimālais D vitamīna līmenis asinīs – 45–50 ng/ml. Par individuāli piemērotu devu jākonsultējas ar ārstu.

D vitamīna līmeni var noteikt laboratoriski, un tā nav valsts apmaksāta analīze. Iemesli vitamīna nepietiekamībai var būt dažādi, tāpēc jākonsultējas ar ģimenes ārstu. Svarīgi arī pārbaudīt aknu un nieru veselības stāvokli, jo šie orgāni piedalās D vitamīna aktivizācijas procesā.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.