Sēnīšu infekcija - mīti un patiesība
Komentē Derma Clinic Riga dermatologs Dr. RAIMONDS KARLS
Manā, dermatologa, skatījumā sēnīšu infekcija mūsdienās sāk iegūt epidēmijas apjomus. Tam ir vairāki izskaidrojumi. Galvenais – ir pārāk liberāla sabiedrības un valsts attieksme pret sanitārihigiēniskajām prasībām sabiedriskās vietās. Pirms daudziem gadiem peldbaseinos piedzīvojām bargas medicīnas māsas klātbūtni un speciālas ārstu atļaujas, kas ļāva apmeklēt baseinu un tamlīdzīgas sabiedriskās vietas. Tā bija kaut neliela, tomēr drošības polise, ka, atgriežoties mājās, kopā ar jums no sabiedriskās vietas neatnāks arī sēnīte. Tagad nevienā baseinā, spa centrā, boulinga hallē, slēpotāju inventāra nomas vietās netiek veikta pienācīga kontrole. Tomēr vērojamas arī pozitīvas tendences – ir novērsta iespēja inficēties ar sēnīti, apmeklējot manikīra un pedikīra meistarus.
Protams, pastāv daudzi mīti, ar kuriem jācīnās jau daudzus gadus. Svarīgākie attiecas uz nagu sēnītes ārstēšanas iespējām.
1) Ārstēšana nav sāpīga, jo mūsdienās nav nepieciešamības veikt naga ablācijas (noraušanas) operācijas pat, ja pacientam nagu bojājums sācies vēl tolaik, kad vīriešiem vajadzēja dienēt PSRS armijā. Mūsdienās ārstēšana ir patīkama, jo to pavada podologa čubināšanās ar pacienta pēdām, un process nav sāpīgs.
2) Medikamentu lietošana nav saistīta ar toksiskām un indīgām zālēm. Pirms lietošanas katram pacientam tiek veiktas asinsanalīzes. Pagātnē tie laiki, kad nagu ārstēšanai bija jālieto aknas un nieres bojājoši medikamenti. Diemžēl pat kolēģu mediķu vidū ir sastopams šis novecojušais viedoklis, bet, par laimi, arvien retāk.
3) Valda uzskats, ka atveseļošanās ir ilgstoša. Jā, zāļu lietošana prasa laiku, bet jāatceras, ka arī nagu augšana nav ātrs process.
Un pēdējais, ceturtais arguments, kurš attur no nagu ārstēšanas, ir terapijas dārdzība. Pēdējo gadu laikā, kļūstot pieejamiem medikamentiem, izmaksas ir ievērojami samazinājušās. Jāatceras gan viens padoms – TV reklamētais pretsēņu brīnumlīdzekļu fantastiskais rezultāts 10-15 sekunžu laikā ir tālu no patiesības. Taču visiem tiem, kam ir iekšēja pretestība pret zāļu lietošanu, mūsdienu tehnikas panākumi ļauj nagu sēnītes ārstēt bez medikamentiem ar lāzera palīdzību.
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
