Sēnīšu infekcijas sportistiem
Aktīvs un sportisks dzīves veids – trenažieru zāle, skvoša laukums, peldbaseins, slēpošana, koplietošanas dušas, ir nevien veselības stiprināšana, bet arī reāla iespējamība saskarties ar dažadām infekcijām un ar tām inficēties. Pēdas ādas sēnīte, kura īpaši bieži sastopama gados jauniem, spēcīgiem cilvēkiem raksturīgi lokalizēties starp kāju pirkstiem – to arī sauc par “atlēta pēdu”. Diemžēl pastāv arī tāda likumsakarība, jo biežāk cilvēks apmeklē sporta centrus, jo augstāks risks inficēties ar sēnīšu infekciju. Protams, sēnīte var lokalizēties nevien uz pēdām, bet jebkur citur uz ķermeņa. Sēnīšu infekcijai rodas labvēlīgi augšanas un attīstības apstākļi - notiek pastiprināta svīšana; mitrums; dušās izmantoti dažādi mazgāšanās līdzekļi, sārmaini dušas gēli, kas izmaina ādas pH (skābumu) un arī normālo ādas mikrofloru. Āda tiek macerēta (pakļauta ilgstošam mitrumam), tādējādi zūd zināma ādas aizsardzība, infekcijām ir iespēja iekļūt ādā un izraisīt iekaisumu.
“Atlēta pēda” ir kāju sēnīšu infekcija, kurai raksturīgās pazīmes ir ādas apsārtums, lobīšanās, nieze, āda var būt nedaudz pietūkusi. Pirkstu starpās var parādīties zvīņas. Tieši zvīņošanās pirkstu starpās un ar sēnīti inficēto zvīņu nonākšana apkārtējā vidē ir infekcijas izplatīšanās ceļš no slima uz veselu cilvēku. Ja infekcija netiek laikus ārtsēta, sēnīte var izplatīties uz nagiem un otrādi.
Nagu sēnīšu bojājums (onihomikoze) ir hroniska, lipīga roku un/vai kāju nagu sēnīšu infekcija. Tā var skart vienu, vairākus vai pat visus nagus, visu naga plātnīti vai tikai daļu no tās. Visbiežāk nagu sēnīte raksturojas ar vizuālām naga izmaiņām – tie zaudē spīdumu, maina krāsu (kļūst dzeltenīgi, brūni, uz naga virsmas var parādīties balti plankumi vai svītras); naga virsma kļūst nelīdzena, raupja; tas var sabiezēt vai gluži pretēji sākt drupt, taču naga biezums var arī neizmainīties; sākot no naga brīvās malas, tas atdalās no naga gultnes. Sēnīti iespējams iegūt jau no inficēta cilvēka, lietojot kopīgas dušas, valkājot svešus apavus u.c. Iespējamību inficēties palielina naga traumatizācija, kā arī citi vispārējās veselības un dzīves veida faktori.
Klijveida jeb daudzkrāsaino ēdi (Pityriasis versicolor) izraisa sēnīte, kas atrodas ādas normālajā mikroflorā, tas nozīmē, ka sēnīte dzīvo uz cilvēka ādas un normā neizraisa pazīmes. Taču pie labvēlīgiem apstākļiem, kas šajā gadījumā ir pastiprināta svīšana, sēnītes daudzums palielinās un uz ādas redzami bāli plankumi, kas vasarā neiesauļojas. Visbiežāk lokalizējas uz krūtīm, muguras, pleciem, kakla. Kādā no slimības attīstības posmiem skartais ādas rajons raksturojas nevis ar bālganiem plankumiem, bet gan ar dzeltenīgiem, brūniem. Tieši tādēļ šīs infekcijas nosaukums ir “daudzkrāsainā ēde”. Jāpiebilst, ka šī sēnīšu infekcija nav lipīga!
Ja infekcija netiek laicīgi ārstēta, tā var izplatīties uz citām ķermeņa daļām. Piemēram, no inficētiem nagiem sēnīte var “aizklejot” uz kāju ādu (tādējādi rodas “Atlēta pēda”), cirkšņiem u.c. Turklāt pastāv liela iespējamība inficēt savus ģimenes locekļus un citus līdzcilvēkus.
Ja rodas aizdomas par inficēšanos, jāapmeklē dermatologs un jāuzsāk ārstēšana, kā arī turpmākie prevencijas pasākumi, t.i. kāju un apavu dezinfekcija u.c.
Uzdot jautājumu
|
Uzdot jautājumu
|
Uzdot jautājumu
|
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.