Septembra arabeskas

Nost ar stresu!

Nekas tā neuzlabo omu, kā fiziskās aktivitātes! Kad esat labā fiziskā formā, arī stāja mainās, stāvat staltāk, jums ir daudz vairāk enerģijas, ejat sparīgāk, rīkojaties aktīvāk un arī jūtat, ka izskatāties labāk. Laiku šādām aktivitātēm vienmēr var atrast. Lai justos labi, nav jāskrien, piemēram, maratons, – jūs varat arī rāmi pastaigāties, braukt uz veikalu ar velosipēdu, parkā skrituļot kopā ar bērniem vai doties uz peldbaseinu. Turklāt septembris ir arī ābolu un kartupeļu talku laiks, un vēl sēņošana!

Piemēram:
• asinsspiediens kļūst zemāks, jo trenētiem muskuļiem nepieciešama mazāka asins plūsma nekā slinkiem;
• uzlabojas muskuļu apgāde ar skābekli;
• samazinās trombu veidošanās iespējas asinsvados;
• dilst tauki, tos aizvieto muskuļi, un cilvēks, zaudējis lieko svaru, kļūst arvien mundrāks.

Speciālisti iesaka: līdz 30 gadu vecumam vajadzētu trenēties vismaz trīs reizes nedēļā, 30-35 gadu vecumā – piecas reizes, un fiziskās aktivitātes jāpapildina ar stājas vingrinājumiem, lai mugura nesalīkst. Pēc 40 gadu vecuma ikdienas aktivitātes jāpalielina. Tonusam ļoti noder pastaigas un peldēšana.
Uz vecumu muskuļi pavājinās, uzkrājas tauki, tāpēc fiziskās aktivitātes īpaši nepieciešamas. Ņemiet vērā – spēcīgi muskuļi pasargā locītavas!
Pētījumi liecina, ka vairāk nekā 80 procentu pusmūža cilvēku lielāko daļu laika pavada sēžot, tātad viņi patērē mazāk kaloriju, nekā aktīvi kustoties. Sekojiet, ko ēdat, vai pareizi stāvat, sēžat un staigājat, jo tas ietekmē sirdi, plaušas un nieres, rada arī zarnu darbības traucējumus.

Tuvojas apčī! laiks

Lutinoša vasara, kāda bija šī, atslābina, gribas domāt, ka siltais laiks nekad nebeigsies... taču rudens dzestrums ātri atvēsina, un tu nekur vairs nevari dēties – jāvelk vien siltāka jaka un jāievīstās šallē. Saaukstēšanās kaites pielavās gan bērniem, gan pieaugušajiem. Neļaujiet sevi tām sagūstīt!
Kas jāievēro?

• Veselīgs dzīvesveids – pilnvērtīgs uzturs un fiziskās aktivitātes.
• Higiēna (īpaši vīrusu laikā – roku mazgāšana pirms katras ēdienreizes, atgriežoties mājās no sabiedriskām vietām).
• Miegs, jo nakts laikā organisms vislabāk un visātrāk atgūst spēkus. Bērniem un jaunāko klašu skolēniem jāguļ vismaz deviņas stundas.

Lai stiprinātu imūnsistēmu un gļotu membrānas aizsargspējas, svarīgi pietiekami lietot šķidrumu – augu tējas, dabīgās sulas. Papildus noderēs vitamīni – kapsulās vai tabletēs, bet bērniem – šķidrie, piemēram, kompleksie jeb multivitamīni. Mundrumam un vispārējam tonusam vajadzīgs c vitamīns un zivju eļļa.

! Lietojot probiotiķus, bērni retāk saslimst ar augšējo elpceļu infekcijām, gripu un gremošanas infekcijām!

Acu gaišumam 

Rudenī dienas sarūk, dienasgaismas kļūst mazāk, un acīm jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Monitors pretim raida gan jonizējošo starojumu jeb rentgena starus, gan nejonizējošo starojumu jeb elektromagnētiskos starus. Acu diskomfortu izraisa sausās acs sindroms. Normāli cilvēks acis mirkšķina vairāk nekā 20 reizes minūtē, bet strādājot ar datoru nepieciešama ievērojami lielāka redzes piepūle un koncentrēšanās, tāpēc tas tiek darīts trīs reizes retāk. Līdz ar to acis netiek pietiekami daudz un bieži mitrinātas, un rodas kairinājums.

Lūk, daži ieteikumi.
• Augsts darba ražīgums ir tad, ja ar datoru strādā ne vairāk kā četras stundas dienā. Optimālais darba ritms: 10–15 minūšu pauze ik pēc stundas.
• Monitoram jāatrodas izstieptas rokas attālumā (vismaz 70 cm) un jābūt novietotam perpendikulāri logam, lai tajā neatspīdētu gaisma. Telpā jābūt jauktam apgaismojumam – gan dinamiskam, gan mākslīgam.