SIRDS atsaucas uz visu!
Sirdi ietekmē itin viss, kas ar mums ik mirkli notiek – fiziski, garīgi, emocionāli, pat domās. Sirds ir īpaša, tāpēc arī prasa īpašu attieksmi!
Ja sirdi jeb sirdsdarbību nejūtam, tātad viss ir kārtībā. Tiklīdz sākam to manīt, piemēram, ja šķiet, ka sirds apmet kūleni vai iedur krūtīs – un tas nav laimīgas mīlestības dēļ–, ja arvien biežāk jāpatausta pulss un jāieklausās sirdspukstos, tad kaut kas nav normas robežās.
Kas jāzina par sirdi – vienīgo muskuli, kam piemīt automātisma spēja, kas nepārtraukti darbojas (saraujas) pats?
MAZKUSTĪGUMS.
Kustības un fiziskas aktivitātes nepieciešamas visam ķermenim kopumā, jo veicina muskuļu apasiņošanu. Sirds ir muskulis, kam vajadzīga regulāra slodze, un visvairāk tas cieš mazkustīguma dēļ. Lai sirds būtu spējīga strādāt, tai vajadzīgs skābeklis, ko piegādā ar asinīm pa koronārajiem asinsvadiem. Fiziskas nodarbības ar intensīvu fizisko slodzi vajadzētu ieplānot vismaz reizi nedēļā, ideālā gadījumā – 2-3 reizes nedēļā.
SMĒĶĒŠANA.
Sirds veselībai kaitē smēķēšana. Nikotīns sašaurina koronāros asinsvadus, līdz ar to tiek traucēta sirds muskuļa asinsapgāde.
LIEKAIS SVARS.
Aptaukošanās ne tikai tieši apgrūtina sirdi, radot pārslodzi, bet izraisa arī citas slimības, kas netieši ietekmē sirdi, piemēram, cukura diabēts, hipertensija.
AIZDUSA.
Elpas trūkums var būt sākums nopietnai koronārai patoloģijai vai kādai sirds muskuļa slimībai.
EKSTRASISTOLE.
Sajūta, ka sirds it kā apmet kūleni, tad iestājas pauze un sirds it kā apstājas – to sauc par ekstrasistoli. Šādi ritma traucējumi var būt arī veselai sirdij, tomēr nereti norāda uz nopietnu sirdsslimību.
PIETŪKUMS.
Kāju tūsku var izraisīt paplašinātas vēnas, nieru slimības, limfas atteces traucējumi, hormonālas problēmas. Iemesls noteikti jānoskaidro, jo to var radīt arī sirds mazspēja.
HIPERTENSIJA.
Galvas reiboņi, sāpes pakausī, redzes traucējumi var liecināt par ļoti lēnu sirdsdarbību. Ja ir augsts asinsspiediens, sirds darbojas ar pārslodzi, jo tai ir jāpiepūlas, lai izgrūstu asinis no saspringuma sašaurinātajos asinsvados. Tādas pārslodzes dēļ sirds muskuļu sienas ar laiku sāk izplesties, izraisot sirds mazspēju un citus sarežģījumus.
SEKUNDĀRI IEROSINĀTĀJI.
Sirdij pāri nodara šķietami sekundārais, piemēram, nepareiza stāja, osteohondroze, mugurkaula patoloģija, nervu sistēmas problēmas. Arī vīrusu infekcija vai smaga gripa var atstāt iespaidu uz sirdi – tieši pēc šīm kaitēm var sākties strauji progresējoša sirds mazspēja ar sirds ritma traucējumiem, jo sirds muskulis cieš no vīrusu netiešas iedarbības, tiek apgrūtināta tā spēja sarauties un atslābt. Ja šādas sajūtas apgrūtina un traucē, noteikti jāveic izmeklēšana.
Spiedienu, sāpes krūtīs vai sirdsklauves var izraisīt arī ilgstošs sasprindzinājums, pārslodze, miega un atpūtas trūkums.
Tuvojoties 40 gadu vecumam, iespējas sajust kādu ar sirdsdarbību saistītu diskomfortu palielinās.
Kā liecina Pasaules Veselības organizācijas dati, pasaulē izplatītākā sirds un asinsvadu slimība ir hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens. Tiek lēsts, ka līdz 2025. gadam tās izplatība palielināsies par 50 procentiem.
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
