LV
RU

SKAISTUMKOPŠANA ZIEMĀ: īsais kurss

SKAISTUMKOPŠANA ZIEMĀ: īsais kurss Šis laiks skaistumkopšanai ir īpašs – nenovērtējiet to par zemu!
Tā tikai šķiet, ka gada tumšākais gadalaiks par skaistumkopšanu neliek īpaši rūpēties un viss notiek pats no sevis. Gluži otrādi – gan sejas, gan roku un kāju, gan ķermeņa āda jāaprūpē atbilstoši svārstīgajiem laikapstākļiem. Vēl jāņem vērā, ka ziemā parasti pazeminās organisma vispārējā imunitāte, sarūk vitamīnu rezerves, āda netiek pietiekami apgādāta ar barības vielām un skābekli, un tas ietekmē šūnu dalīšanos jeb ādas atjaunošanos. Tāpēc ļoti svarīgi izvēlēties atbilstošus kosmētiskos līdzekļus.

SEJAI

• Aukstuma, vēja un sniega ietekmē āda kļūst sausa un jutīga, tāpēc jāizvēlas barojoši, mitrinoši krēmi vai speciāli krēmi kuperozai ādai. Efektīvi ir serumi, jo tie sastāv no sīkākām molekulām nekā krēms un iekļūst dziļākos ādas slāņos. No ādas apsaldēšanas pasargā arī tonālais krēms un pūderis.

• Āda ziemā intensīvāk zaudē mitrumu, tāpēc jāgādā, lai nesāktos lobīšanās. Aizsargkrēmos ietilpst bišu vasks, dažādas eļļas (hohobas, makadamijas riekstu, mandeļu u.c.) kumelīšu, kviešu asnu u.c. ekstrakti, arī ādu bagātinoši vitamīni – taukos šķīstošie A, D un E.

• Apkures dēļ telpās gaiss ir pārāk sauss, tāpēc uz ādas virs krēma vēlams izsmidzināt speciālu avotu vai kalnu minerālūdens aerosolu.

• Sārmainas ziepes sausina ādu, pastiprina tās jutīgumu, tāpēc seju ieteicams mazgāt ar vieglu kumelīšu tējas uzlējumu, jutīgai ādai paredzētu losjonu vai micelāro ūdeni (tas tiek izgatavots, ūdeni bagātinot ar ēteriskajām taukskābēm, kā rezultātā ūdens struktūras pārvēršas mikroskopiskās, sfēriskās, kristālveida šūnās – micellās), kas nodrošina mitrinošu un nomierinošu efektu. • Dodoties slēpot uz kalniem, jāņem vērā, ka sniegs atstaro 80 procentu ultravioleto staru, un tas nozīmē, ka starojuma intensitāte dubultojas. Tādēļ noderēs aizsarglīdzekļi, kas garantē maksimālu aizsardzību pret UVB un UVA starojumu. Vēlams lietot līdzekļus, kas nesatur konservantus, smaržvielas un citas kairinošas vielas.

! Mitrinošie krēmi jālieto pirms gulētiešanas, bet barojošie – no rīta.
Mitrinošie un tonālie krēmi, kas satur ūdeni, jāuzklāj vismaz 20 minūtes pirms iziešanas no mājas.


ĀDAI AP ACĪM

• Maigajai ādai ap acīm jāizvēlas barojošs un mīkstinošs acu zonas krēms. Efektīvi ir arī serumi un maskas.


LŪPĀM

• Ziemas sezonā lūpas sprēgā un zaudē mitrumu, tāpēc regulāri jāizmanto atbilstoša kosmētika. Taukaino lūpu krāsu sastāvā ir hohoba, rīcineļļa, arī hialuronskābe – dabisks mitrinātājs. Higiēniskā lūpu krāsa noderēs gan sievietēm, gan vīriešiem un bērniem; to ieteicams uzklāt arī pa nakti. Maigs kopšanas līdzeklis ir lūpu balzams – tas baro lūpas, neļaujot tām sasprēgāt, dziedē, padara mīkstas un gludas.

ROKĀM

• Arī roku ādai nepatīk aukstums un vējš, tāpēc neaizmirstiet mājās cimdus. Dienā rokas jāieziež ar mitrinošu krēmu pēc katras mazgāšanas reizes. Vakaros palutiniet rokas ar taukainu krēmu, nepiemirstot arī augšdelmus un nagus.

KĀJĀM

• Ziemā kājām jāiztur īpaša slodze, tāpēc nav brīnums, ka āda pastiprināti lobās, kļūst raupja, papēži plaisā. Ādas mikrofloru normalizē un epidermas bojājumus novērš atbilstoša kosmētika. Kāju mazgāšanai labāk izmantot putas, kas nesausina ādu. Pēc tam pēdās jāiemasē barojošs balzams vai krēms, bet, ja tās pastiprināti svīst, tad noderēs mazliet mitrinošs krēms. Sausus papēžus var ieziest ar bišu vaska ziedi. Nepieciešamības gadījumā jālieto aptiekā nopērkami pretsviedru līdzekļi, kas aizsargā arī no infekcijām, un līdzekļi kāju sēnīšu ārstēšanai.

ĶERMEŅA ĀDAI

• Silta un tikai 5-7 minūtes ilga duša ir efektīvāka par karstu un ilgu mazgāšanos. Ziepes ādu sausina, tāpēc labāk lietot mitrinošu dušas želeju. Pēc tam, kamēr āda vēl mitra, jāuzklāj ķermeņa losjons vai krēms.

• Ik pa laikam palutiniet sevi ar aromātisku vannu (var izmantot eļļas ar citrona, apelsīna, ģerānijas vai citiem tīkamiem aromātiem), pirts procedūrām un ķermeņa masāžu, kas atslābina saspringtos muskuļus un uzlabo asinsriti.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.