Sportojam arī ziemā, neradot stresu ādai.
Līdz ar ziemas iestāšanos āda kļūst jutīgāka, tā reaģē un vissīkākajiem kairinātājiem, mikrotraumām, bez tam, uz temperatūras pazemināšanas asi reaģē asinsvadi. Nekas pārsteidzošs, jo viens ādas kvadrātcentimetrs satur 23 receptorus, kas uztver aukstumu, un tikai trīs siltumu uztverošus receptorus.
Aukstā laikā gaisa mitrums var krasi samazināties (līdz pat 50 – 60%), līdz ar to āda intensīvi zaudē mitrumu, kas ir ādas galvenā aizsargbarjera. Pat pēc ikdienas pastaigas bez lielas fiziskas slodzes, aplūkojot seju spogulī, redzat apsārtušu sejas ādu. Savukārt, veicot fiziskas aktivitātes ārā ziemā, asinsrite pastiprinās, līdz ar to izdalās sviedri un sāļi, kas vēl vairāk veicina nepatīkamās sajūtas – apsārtumu, sausuma un velkošas ādas sajūtu, ādas lobīšanos un niezi.
Ilgstošāka uzturēšanās aukstā laikā un vējā bez papildu aizsardzības var radīt apsaldējumus, pie tam, pašam nemanot. Apsaldējumiem raksturīgi sarkani plankumi, āda apsaldētajās vietās ir stīva, spīd un ir auksta. Apsaldētajos ādas rajonos dažkārt parādās dedzinoša un niezoša sajūta. Apsaldētais ādas rajons mēdz palikt būt nejūtīgs, bet pēc tam jau parādās sāpes. Īpaši smagos gadījumos parādās pūslīši.
Jutīgākie rajoni ir visiem mums zināmi: deguns, ausis, vaigi, rokas, kājas.
Lai izvairītos no šīm sāpīgajām izjūtām, būtiski ir lietot speciālus produktus ādas kopšanai, veicot fiziskas aktivitātes ziemā. Daži vērtīgi ieteikumi:
1) būtiski ir neizmantot mitrinošus krēmus,
2) ļaujiet krēmam iedarboties, uzsmērējiet to vēl esot mājās, lai tas pagūst iesūkties ādā un iedarboties,
3) ja dodaties ārā un diena ir saulaina, apsveriet iespēju kombinēt gan saules aizsargkrēmu, gan aukstuma aizsargkrēmu. Tas prasīs nedaudz vairāk laika, jo ir jābūt vismaz 10 minūšu pārtraukumam starp abu produktu uzklāšanām uz ādas. Pievērsiet uzmanību, vai saules aizsargkrēms satur gan UVA, gan UVB aizsargfiltrus. Pie tam, vispirms jāuzklāj saules aizsargkrēms un tam virsū aukstuma aizsargkrēms,
4) īpašu uzmanību veltiet lūpām. Lūpas nesatur sviedru dziedzerus, tās plaisā un āda uz tām lobās. Lūpukrāsu noteikti paņemiet līdzi,
5) ja dodaties ārā vējainā laikā noteikti neaizmirstiet uzsmērēt aizsargkrēmu uz ausīm,
6) salīdzinoši ātri un no sāpīguma viedokļa - visnepatīkamākās problēmas rodas, ja cietusi ir roku āda – tās paliek sarkanas, āda plaisā. Mehāniskā aizsardzība – cimdi, tas ir noteikums nr1. Pēc roku mazgāšanas tās rūpīgi jānoslauka un jālieto taukvielas saturošs krēms, rūpīgi iesmērējot arī kutikulu. Atcerieties, ka nav ieteicams to nogriezt, bet gan uzmanīgi atbīda. Uz nakti var rokas pārklāt ar īpaši biezu krēma kārtu un uzvilkt kokvilnas cimdus.
Kā atpazīt produktus, kuri ir tā saucamie „ziemas krēmi”:
1) raksturīgi, ka labākie krēmi pret aukstumu un vēju satur augstu procentu taukvielu, tie pat var nesaturēt ūdeni. Šādi krēmi veido plānu aizsargkārtiņu uz ādas. Vērtīgākās taukvielas ir mandeļu eļļa, karitē (šī) sviests, olīveļļa vai jojoba eļļa, vitamīns E,
2) izvēloties lūpukrāsu ziemai, priekšroku dodiet tādai, kuras tekstūra ir taukaināka, vitamīna E klātbūtne padarīs lūpukrāsu vēl noderīgāku
*Sports Akileine - farmaceitu radīta, laboratoriski testēta, pasaulē pazīstama un atzīta, pieredzes bagāta (no 1946. gada),precīzi segmentēta produktu līnija
- profesionāliem sportistiem,
- amatieriem,
- aktīvu dzīvesveidu mīlošiem cilvēkiem.
Šie līdzekļi palīdz sagatavot ķermeni fiziskām aktivitātēm, samazina sporta traumatismu, kā arī palīdz atjaunoties pēc fiziskām slodzēm. Produktu sastāvā tiek plaši iekļauti ārstniecības augi, augu valsts produkti, dabīgas eļļas, vitamīni. Ražota Monako.
Sporta AkileineCold
- Krēms pret aukstumu un mitrumu. Sejai, rokām, pēdām. Sportistiem/-tēm, kuri aktivitātes veic zemās gaisa temperatūrās, mitrumā.
Pateicoties sastāvam, pasargā ādu no aukstuma un mitruma ietekmes, mīkstina un stiprina ādu, novērš apsaldējumus un čūlu rašanos.
Sports Akileine Coldiedarbīgums testēts un pierādīts dermatologu uzraudzībā
Uzdot jautājumu
|
Uzdot jautājumu
|
Uzdot jautājumu
|
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.