STOP izdegšanas simptomiem!
Ne viens vien no sirds saka: „Darbs ir mans prieka avots!” Lieliski, ja vien tas nav vienīgais, kas cilvēku iepriecina un nepārvērš viņa dzīvi darbaholismā.
Robeža, kas šķir patiesu darbaprieku no apsēstības ar darbu, ir trausla. Ja to neapzinās, var ievelties kā akacī un ārā tikt nav vienkārši. Atbildīgs darbs, augstas prasības, pārmērīgs stress, nenozīmīgs sociālais atbalsts un neatbilstošs materiālais un emocionālais atalgojums noved pie pārslodzes, emocionāla un fiziska izsīkuma. Tas viss ietekmē cilvēka uzvedību, domāšanu, izjūtas un veselību. Sekas – arvien grūtāk kļūst koncentrēt uzmanību, ātri rodas nogurums, pat spēka izsīkums, ir traucēts miegs, pastiprinās uzņēmība pret infekcijas slimībām, parādās pirmie depresijas simptomi.
Ar hronisku noguruma sindromu klīniskā formā jeb profesionālo izdegšanu pasaulē cieš miljoniem cilvēku. Pētījumi liecina, ka riskantākās robežjoslas ir cilvēkiem ap 30 un 50 gadu vecumu. Visbiežāk profesionālā izdegšana piemeklē tā saukto intelektuāli komunikatīvo profesiju pārstāvjus: vadītājus, pedagogus, medicīnas darbiniekus, žurnālistus, sportistus un ar klientu apkalpošanu saistītos.
SVARĪGI!
Izdegšana tāpat vien nepāriet – ir jāveic apzinātas, mērķtiecīgas izmaiņas savā dzīvē!
Pirmkārt, darbs – darba laikā, pēc tam kvalitatīva atpūta.
Otrkārt, miegs (ne mazāk kā sešas stundas).
Treškārt, jauni personiskie izaicinājumi – tie var būt saistīti ar mācībām, kvalifikācijas celšanu, vaļaspriekiem utt.
Hroniska noguruma sindroms tika atklāts XX gadsimta 50. gadu sākumā. Jēdzienu „izdegšana” kā psiholoģisku stāvokli pirmo reizi 70. gadu sākumā sāka lietot amerikāņu psihiatrs G. Freidenbergs.
80. gadu sākumā ASV zinātnieki atklāja tiešu saikni starp stresu darbā, profesionālo pārslogotību un slimnieku skaita pieaugumu.
1982. gadā tika izveidota testu metodika izdegšanas fenomena mērīšanai.
Izdegšanas simptomi var izraisīt veģetatīvo distoniju, ēšanas traucējumus un tamlīdzīgas nervu sistēmas slimīgas izpausmes.
Vai man draud IZDEGŠANA?
TESTS
1. Es strādāju vairāk nekā astoņas stundas diennaktī un par darbu turpinu domāt gan vakaros mājās, gan brīvdienās.
2. Pat gulēt ejot, mani neatstāj domas par darbu.
3. Es visu laiku tiecos pēc panākumiem.
4. Man ir grūti organizēt savu darbu un laiku, trūkst enerģijas.
5. Darbā esmu kļuvis viegli aizkaitināms, nepacietīgs.
6. Attiecībās ar kolēģiem esmu kritisks, naidīgs, cinisks, sarkastisks.
7. Uz darbu eju ar piespiešanos, darbs šķiet nogurdinošs.
8. Jūtos noguris un izsīcis, pat ja esmu labi izgulējies.
9. Esmu zaudējis dzīvesprieku.
10. Nespēju pasmieties pats par sevi.
11. Esmu vairākkārt jautājis sev, vai šis darbs man ir piemērots.
12. Es vairāk nekā iepriekš apzināti izvairos no personīgiem kontaktiem.
13. Mainījušies mani ēšanas un gulēšanas paradumi.
14. Pēdējā laikā mani nomoka galvassāpes, sāpes sprandā un mugurā.
Jūs jau sapratāt – katrs jā jūs tuvina izdegšanai. Saudzējiet sevi!
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
