Stress vai depresija? Proti atšķirt!
Pēdējie 3 gadi ir bijuši pārdzīvojumu pilni, tāpēc stresa un depresijas tēmas tiek apspriestas arvien biežāk.
Stress ir neizbēgams, jo mēs esam dzīvi – jūtam, pārdzīvojam, uztraucamies. Dažreiz labākais veids, kā tikt galā ar stresu, ir mainīt situāciju. Citreiz labākā stratēģija ir mainīt veidu, kā mēs reaģējam uz situāciju. Būtiski ir skaidri saprast mijiedarbību starp stresu un mūsu ķermeni: stresa ietekme uz mūsu organismu ir tieši saistīta gan ar tā ilgumu, gan ar intensitāti. Mēs varam būt nervozi par situāciju, bet varam būt nervozi pastāvīgi, un tad jau tas kļūst par ilgstošu jeb hronisku stresu.
Ikviens, kurš ir cietis no hroniska stresa, zina, ka līdz ar garastāvokļa svārstībām, bezmiegu un zemu pašnovērtējumu robeža starp stresu un depresiju var kļūt neskaidra. Kāda ir atšķirība?
Stress nav slimība vai traucējums, bet tas var kļūt par tādu, ja kļūst hronisks. Stresa ietekmē var būt grūtāk darboties un koncentrēties darbā, zūd interese par sabiedrisko dzīvi un parādās aizkaitināmība pret apkārtējiem. Iespējams, parādās muskuļu sasprindzinājums, sāpes vēderā vai galvā, paaugstinās asinsspiediens, citas veselības problēmas.
Tomēr hronisks stress, slikts garastāvoklis un depresija nav viens un tas pats.
Depresija ir nopietna problēma, kas saistīta ar bezspēcības sajūtu vairākas nedēļas vai ilgāk. Depresija ir nopietnāka un ilgstošāka nekā stress, un tai ir nepieciešama cita veida palīdzība. Depresija ir uzskatāma par garīgās veselības traucējumu. Kā noteikt atšķirību starp stresu un depresiju? Gan stress, gan depresija var ietekmēt mūs līdzīgi, tomēr atšķirības ir būtiskas. Depresijas simptomi var būt daudz intensīvāki. Depresija Tā bieži vien ir balstīta uz vecām, apspiestām emocijām, kas kādā brīdī uzpeld virspusē, tādējādi tā reti reaģē uz loģiku. To nevar vienkārši atrisināt, pārtraucot konkrēto diskomfortu radošo darbību.
Izplatītākās stresa un depresijas pazīmes.
|
Stresa pazīmes |
Depresijas pazīmes |
|
Miega traucējumi |
Izvairīšanās no citiem cilvēkiem |
|
Emocionalitāte |
Skumjas un bezcerība |
|
Atmiņas traucējumi |
Enerģijas un motivācijas trūkums |
|
Koncentrēšanās traucējumi |
Grūtības pieņemt lēmumus |
|
Ēšanas paradumu maiņa |
Nemiers, satraukums un aizkaitināmība |
|
Nervozitāte vai satraukums |
Pārēšanās/atteikšanās no ēdiena |
|
Dusmas, aizkaitināmība, neapmierinātība |
Bezmiegs/pastāvīga miegainība |
|
Izdegšanas sajūta |
Koncentrēšanās traucējumi |
|
Bezspēcība |
Atmiņas traucējumi |
|
Problēmas funkcionēt ikdienā |
Zems pašvērtējums, vainas sajūta Dusmas un niknums Bezspēcība Problēmas funkcionēt ikdienā Domas par pašnāvību |
Kā rīkoties? Vispirms vajadzētu pamēģināt trīs lietas: mainīt ikdienas ritmu; izmēģināt ko jaunu; būt fiziski aktīvam un uzturēties svaigā gaisā!
Ļoti svarīgs ir uzturs un organismam būtisko uzturvielu uzņemšana, jo ilgstoša stresa un depresijas gadījumos organisms ļoti daudz patērē vitamīnus, minerālvielas. Tāpēc “jāpabaro” organisms ar tam nepieciešamajām vielām, ko uzņemam ar uzturu, kas ietverti uztura bagātinātājos. Ir zinātniski pierādīta dažādu vitamīnu, minerālvielu un augu valsts preparātu efektīvā iedarbība uz organismu stresa un depresijas situācijās. Piemēram, magnija, L-teanīna, pasifloras un vitamīna B6 kombinācija var novērst nemieru, hronisku nogurumu, nervu sistēmas traucējumus. Savukārt GABA (gamma-aminosviestskābe), safrāna krokuss, cinks un selēns ļoti labi var atbalstīt nomāktos un depresīvos stāvokļos.
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
