Sveiciens dzimšanas dienā, Latvija!
Mūsu Latvija – tas ir viss, kas ar mūsu valsti noticis pēdējo simt gadu laikā.Ar Vācijas sakāvi 1918. gada 11. novembrī beidzās Pirmais pasaules karš, un latvieši steidzās izmantot situāciju. Iepriekš pat neizsludinājuši valsts proklamēšanas aktu, viņi pulcējās Rīgas pilsētas Otrajā teātrī (tagadējā Nacionālajā teātrī). Virs ēkas plīvoja Rīgas galvenā dārznieka Andreja Zeidaka sievas Marijas šūtais sarkanbaltsarkanais karogs. Par tās dienas Notikumu liecina skopa, tomēr – ai, cik daiļrunīga liecība! Uz Viļa Rīdzenieka fotogrāfijas kreisajā pusē apakšā uzrakstīts: „Latvijas valsts pasludināšana. 18/XI–18. g.” Un atmiņu pieraksti vēsta, ka tajā pievakarē teātrī pat veselas trīs reizes sajūsmā dziedāta Baumaņu Kārļa sacerētā Dievs, svētī Latviju! – tautas himna.
Bet jau drīz, 1919. gada jūnijā, sākās Cēsu kaujas. Pat šīs mazpilsētas puikas apvienojās skolnieku rotā un taisnā ceļā no skolas sola pārgalvīgi devās brīvības cīņā.
Pēc tam sekoja Latvijas brīvvalsts zelta gadi – laiks no 1920. līdz 1940. gadam. Tik daudz neparasta, unikāla – pat fotokameru Minox un lidmašīnas šeit būvēja! Un labās zemnieku saimniecībās pagrabā vasarās esot glabājies spirdzinoši vēss pašu gatavots našķis – saldējums!
1940. gada 16. jūnijā Daugavpilī notika Latgales dziesmu svētki. Tie sākās pacilāti, bet drīz svētku laukumu pāršalca baigas nojausmas. Nākamajā rītā – 17. jūnijā pulksten piecos – PSRS karaspēks šķērsoja Latvijas robežu. No tā brīža mainījās viss – politika, tradīcijas, sadzīve, kultūra un pat valoda. Uz ilgiem gadiem. Karš postīja un ārdīja, un pēc tam lopu vagoni jo daudzus mūsējos aizveda svešumā uz Sibīriju – prom no mājām, no mīļajiem un tuvajiem, no tēvzemes. Bailes un cerība mājoja vienviet.
Daudzu dzimtu atmiņā ir strikta atskaites sistēma: Latvijas brīvvalsts laiks, vācu laiks, krievu laiks. Atmiņu nospiedumus glabā paaudzes, aculiecinieku stāsti, grāmatas. Šī vēsture dzīvo mūsu sirdīs un prātos.
Paradoksāli, bet pagātne vienmēr izrādās priekšā. Pirmā atmoda. Otrā atmoda. Un tad – trešā. Neticami – pēc pusgadsimta padomju režīmā! Rīgas ielās atkal bija tanki, bet gaisā virmoja brīvības gars. Pasaulē nav daudz tādu tautu, kas atjaunojušas neatkarību bez ieročiem, vien ar garīgo spēku.
Vēl viena robežlīnija – ieiešana ne tikai jaunā gadu simtā, bet arī jaunā gadu tūkstotī. Millenium. Piedzīvot gadskaitli ar trim nullēm šķita biedējoši un vilinoši vienlaikus. Baumoja, ka tas varot samulsināt pat visaptverošo datorsistēmu. Tagad par to gribas pasmaidīt – cik naivi, tomēr cilvēciski!
Kad kaut kas beidzas, jānāk kaut kam jaunam. Latvija 2004. gada 1. maijā atgriezās Eiropā.
Mēs savā valstī katrs darām, ko varam. SIA Latvijas aptieka, kas izveidota 2012. gadā, ar lepnumu nes Latvijas vārdu, un mūsu patriotisms ir veselības aprūpe. Pēc statistikas datiem, iedzīvotāju dzīves kvalitāte uzlabojas, lielāka uzmanība tiek pievērsta veselīgiem dzīves paradumiem un rūpēm par savu veselību.
Tāpēc Latvijas aptieka arvien turpina paplašināties – ik gadu tiek renovētas vai atvērtas jaunas veselības aprūpes iestādes, to skaits jau tuvojas 70. Visas mūsu aptiekas ir moderni iekārtotas, ar bagātīgu sortimentu un saviem klientiem nodrošina augstvērtīgu farmaceitisko aprūpi. Īpaši aprūpējamo, starp kuriem ir arī mūsu godājamie seniori skaits turpina palielināties. Mūs visus vieno Latvijas valsts un latviešu valoda. Katrs raksta savu daļu vēstures, un ikviena ziņā ir tas, kāda būs Latvijas nākotne.
Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
