Tīri zobus ar prieku!
Brīdis, kad mutītē parādās pirmais zobiņš, ir ne tikai liels notikums, bet arī sākums atbildīgam darbam, lai pēc iespējas ilgāk pasargātu bērnu no zobu bojājumiem. Tas, cik gadu vecumā zobārsts pirmo reizi labos bērna zobu, ir atkarīgs no vecāku pacietības un radošuma. Pats galvenais priekšnoteikums zobu veselības saglabāšanā mums visiem ir labi zināms: tīrīt zobus 2 reizes dienā ar fluorīdus saturošu zobu pastu- no rītiem pēc brokastīm un vakaros pirms gulētiešanas, uzsvaru liekot uz vakara tīrīšanu. Tomēr bieži liekas neiespējami to izdarīt, jo bērniem tas šķiet neinteresanti un apnicīgi.
Lūk daži ieteikumi vecākiem, kā garlaicīgu zobu tīrīšanu padarītu interesantāku.
1. Zobiņi jāsāk tīrīt jau ar pirmā zoba izšķilšanos. Sākumā to dara vecāki. Kad bērniņš jau stabili sēž, iesakām zobu birstīti dot mazulim, lai tas pats iemācītos birstīti satvert un, protams, bāztu mutē un tādējādi mācītos tīrīt zobus. Labi, ja šāda pirmā zobu birste būtu droša un mazulis nevarētu ar to savainoties kā arī apmierinātu mazuļu vēlmi pēc smaganu masāžas, kas zobu šķilšanās laikā ir īpaši izteikta.
2. Regulāri mainiet zobu birstes. Zobu birste ir jāmaina ik pa 2-3 mēnešiem un noteikti arī pēc slimošanas, jo tajā savairojas baktērijas un sariņu nolietojuma dēļ tā vairs nespēj pietiekošo labi notīrīt aplikumu. Jo biežāk jūs mainīsiet bērnu zobu birstes, jo interesantāka būs zobu tīrīšana. Latvijas aptiekās ir pieejams liels bērnu zobu birstīšu klāsts ar dažādām formām, krāsām, smaržām un arī mazām dāvaniņām (pulkstenīši), kas palīdzēs noturēt bērna interesi par zobu tīrīšanu.
3. Lietojiet arī bērniem paredzētus mutes skalojamos. Mutes skalojamā līdzekļa uzdevums ir rūpēties par zobiem starp tīrīšanas reizēm, pēc našķošanās un ēšanas. Bēni arī grib atdarināt pieaugušos un, ja vecāki lieto mutes skalojamo līdzekli, arī bērni bieži izsaka vēlēšanos tos lietot. Bērnu mutes skalojamie līdzekļi nedrīkst saturēt spirtu un ir farmakoloģiski pārbaudīti. Sastāvā būtu jābūt fluorīdiem, kas ir galvenais kariesa profilakses līdzeklis.
4. Paskaidrojiet bērnam saprotamā veidā, kas notiek viņa mutē, kāpēc ir jātīra zobi un, kas notiks, ja to nedarīs. Ir svarīgi, lai bērni saprastu, ka zobu tīrīšana ir kaut kas, ko mēs darām savam labumam, nevis tikai tāpēc, ka mamma un tētis to vēlas.
Esiet pacietīgi, tomēr stingri. Ja bērni sapratīs, ka zobu tīrīšanā var būt arī izņēmumi, būs grūti turpmāk nodrošināt regulāru tīrīšanu, kas ir ļoti nozīmīgi. Kā pirmo no zobārstniecības speciālistiem apmeklējiet zobu higiēnistu. Vizītes laikā mazulis iepazīsies ar zobārstniecības aparatūru, skaņu un vibrācijām. Pārrunājot savus ēšanas un zobu kopšanas paradumus, jūs gūsiet apstiprinājumu, ka visu darāt pareizi vai uzzināsiet kaut ko jaunu, ko turpmāk pielietot ikdienā.
Nežēlojiet laiku un līdzekļus zobu kopšanai. Ticiet, ka tā jūs savu bērnu pasargājat no sāpēm, bailēm un dažkārt pat no psiholoģiskas traumas pēc zobārsta apmeklējuma, kas paliek uz visu mūžu un bieži ir par iemeslu pāragram zobu zaudējumam vai zemam pašnovērtējumam.
Uzdot jautājumu
|
Uzdot jautājumu
|
Uzdot jautājumu
|
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.