Tirpst... Vai sīkums?
Diemžēl tā tikai šķiet. Tirpšana var liecināt par nopietnas saslimšanas sākumu.
Vispirms īsa definīcija, lai ir saprotams, ko nozīmē vārds tirpt, – asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ kādā ķermeņa daļā rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta. Tirpšanu var izraisīt, piemēram, ilgāka atrašanās tupus stāvoklī, kad notirpst kāja, vai nogulēta roka – tad notirpušo locekli dursta it kā mazas adatiņas, jo nospiesta asinsvada dēļ ir radušies asinsrites traucējumi.
Parasti iemesls roku vai kāju tirpšanai naktī ir saspiests nervs (kompresija), tas nozīmē – pārpūlētas cīpslas, lai gan var būt arī muskuļu savilkums, nerva nepietiekama apasiņošana, locītavu problēmas, ko izraisījis sens sasitums vai trauma. Ja pēc roku vai kāju stāvokļa maiņas, izpurināšanas un izkustēšanās tirpšana nepāriet, tas var nozīmēt neiroloģisku problēmu. Piemēram, sākumā tirpšana var būt īkšķī, rādītājpirkstā un vidējā pirkstā, visbiežāk – naktī, bet, slimībai progresējot, izplatās pa visu roku. Iespējamie iemesli: asinsvadu sašaurinājums, cīpslas savilkums, iekaisuši nervu gali vai nervu šķiedras, bojātas locītavas.
Lokalizēta tirpšana (piemēram, tirpst daži pirksti) vēsta par atsevišķu nervu bojājumu.
Saslimšanu nereti izraisa vienveidīgs darbs, piemēram, pie datora, kad problēmu rada plaukstas pamata jeb karpālais kanāls (nerva zariņš pie plaukstas pamatnes) – plauksta tiek pārslogota, tāpēc rodas nerva saspiedums, teiksim, elkonī, var pievienoties sāpes plecu muskulatūrā, visbiežāk kreisajā rokā.
Ja daļēji vai pilnībā tirpst abas rokas un/ vai abas kājas, tad, iespējams, radies nervu vai nervu saknīšu pinuma bojājums, skarti daudzi nervi – smalkās un rupjās šķiedras, var būt arī iekšējo orgānu traucējumi.
Cēlonis tirpšanai var būt meklējams centrālajā nervu sistēmā vai saistīts ar pēdas izmaiņām (plakanā pēda, cīpslu vai muskuļu bojājums, u.tml.). Ja tirpst kājas, tad jāpārbauda arī gūžas locītavas. Taču maldīgi domāt, ka paplašinātas vēnas izraisa kāju tirpšanu – tā nav tiesa, tādā gadījumā parasti rodas smaguma sajūta un pietūkums. Drīzāk vaina ir nospiestos asinsvados vai nervu galos.
Jebkurā gadījumā pie ārsta jādodas nekavējoties un jāveic izmeklējumi, lai noskaidrotu saslimšanas īsto iemeslu.
Problēmu nereti var atrisināt ar lokālu iedarbību – ar ziedēm (der tās saucamās sportistu ziedes, kas novērš muskuļu savilkumu), uzlējumiem ierīvēšanai, pašmasāžu, kas atbrīvo saspiesto nervu, vingrošanu. Efektīva ir refleksoterapija, īpaši akupunktūra, un fizikālās terapijas procedūras. Ieteicams lietot B grupas vitamīnus, kas darbojas gan kā antioksidants, gan kā smadzeņu šūnu un perifēro nervu šūnu darbības uzlabotājs.
Ja slimība kļuvusi hroniska, iespējams, būs vajadzīga operācija, lai pārgrieztu nervu nospiedošo saiti.
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
