LV
RU

Urīnpūšļa veselībai

Urīnpūšļa veselībai Par urīnpūšļa problēmām cilvēki runā nelabprāt, tomēr tās var skart ikvienu. Laika gaitā šis vitāli svarīgais orgāns mainās, biežākas kļūst tādas problēmas kā urīna nesaturēšana, urīnpūšļa infekcijas vai iekaisums. Kā uzlabot tā veselību?

1. Jāuzņem pietiekami daudz šķidruma, īpaši – ūdens, turpretim kofeīna un alkohola daudzums jāierobežo.

2. Labierīcības jāapmeklē regulāri (reizi 3–4 stundās) un pēc nepieciešamības. Pieaudzis cilvēks dienas laikā caur urīnpūsli izvada apmēram 1,4 litrus urīna. Čurāšanas biežums atkarīgs no izdzertā šķidruma daudzuma. Urīnpūslī ietilpst aptuveni puslitrs urīna. Vairums izjūt vēlmi čurāt, kad tas ir piepildījies līdz pusei. ! Ja urīnu cenšas saturēt pārāk ilgi, tas novājina urīnpūšļa muskuļus un ir lielāka iespēja, ka var rasties urīnpūšļa infekcijas vai iekaisums.

3. Lai vieglāk iztukšot pūsli, jāatslābina tā tuvumā esošie muskuļi. Sievietēm labāk nevis ietupties virs poda, bet apsēsties uz tā. Urīnpūslis jāiztukšo pilnībā, tāpēc jāčurā nesteidzoties. Jāslaukās no priekšpuses uz aizmuguri. Sievietēm tā jādara, lai izvairītos no baktēriju iekļūšanas urīnizvadkanālā, kas viņām ir īsāks nekā vīriešiem.

4. Čurāšana naktīs biežāk ir sievietēm 30–50 gadu vecumā, vīriešiem – pēc 50 gadiem, bet pēc 60 gadu vecuma abiem dzimumiem šī problēma mazinās. Iemesls tam, ka naktī jāmostas pačurāt, var būt arī pārāk mazs urīnpūslis, kas piepildās ātrāk, pazemināts hormona vazopresīna (tā galvenais uzdevums ir samazināt šķidruma izdali ar urīnu) līmenis, apakšējo urīnceļu iekaisums, sirds mazspēja vai kāda cita veselības problēma.

5. Iegurņa pamatnes jeb Kēgela vingrinājumi palīdz urīnu saturēt urīnpūslī. Regulāri vingrinot šos muskuļus, var izvairīties no urīna noplūdēm, kad šķaudāt, klepojat, ceļat smagumus, smejaties vai ja pēkšņi rodas vēlme urinēt.

6. Gan sievietēm, gan vīriešiem vajadzētu urinēt pēc seksa, lai izskalotu baktērijas, kas var būt nokļuvušas urīnizvadkanālā. ! Urīnceļu infekcijas biežāk novērojamas seksuāli aktīvām sievietēm (risku palielina arī jauni partneri), dažas pretapaugļošanās metodes (piemēram, diafragmas, prezervatīvi bez lubrikanta vai ar spermicīdiem), kā arī menopauze, kad asinsritē esošā estrogēna daudzuma samazināšanās izmaina urīnceļus, padarot uzņēmīgākus pret infekcijām.

7. Kokvilnas apakšveļa un brīvs apģērbs ļauj saglabāt zonu ap urīnizvadkanālu sausu, turpretim cieši pieguloši džinsi un neilona apakšveļa saglabā mitrumu, tādējādi veicinot baktēriju augšanu.

Urīnceļa infekcijas nozīmē infekcijas jebkurā urīnceļu sistēmas daļā – urīnpūslī, urīnvados, urīnizvadkanālā vai nierēs.



Simptomi ne vienmēr ir novērojami, bet var būt:

• spēcīga, nepārejoša vēlme urinēt;
• degoša sajūta urinācijas laikā;
• bieža urinēšana ar nelielu urīna daudzumu;
• urīns izskatās duļķains;
• ja urīns izskatās sarkans, koši rozā vai brūns, tas liecina par asiņu klātbūtni;
• urīns ir ar izteiktu smaku;
• iegurņa muskulatūras sāpes (sievietēm – īpaši iegurņa vidū un ap kaunuma kaulu).

Urīnizvadkanālu vai kairināt atsevišķi sieviešu higiēnas produkti, piemēram, dezodoranti, pūderi ģenitāliju rajonā.
 
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.