Valsts asinsdonoru centrā var ziedot ne tikai asinis, bet arī asins komponentu – plazmu
Nodrošināt Latvijas ārstniecības iestādes ar pietiekamu plazmas preparātu daudzumu var tikai ar plazmas donoru palīdzību.
Plazmu sagatavo, veicot plazmaferēzes procedūru. Procedūras laikā no viena donora var iegūt trīs ārstnieciskas
plazmas devas, kuru sagatavošanai savukārt ir nepieciešami trīs asinsdonori.
No plazmas tiek ražoti vērtīgi plazmas preparāti: albumīns un imūnglobulīns. Albumīns jau vairāk nekā pusgadsimtu tiek pielietots slimniekiem ar samazinātu albumīna daudzumu asinīs – pēcoperāciju periodā, ginekoloģijā, ķirurģijā, onkoloģijā, kompleksajā terapijā aknu saslimšanu gadījumos un citu smagu slimību ārstēšanai. Imūnglobulīna preparātā ir sakoncentrētas antivielas. Šo medikamentu lieto dažādu iedzimtu un iegūtu imūndeficīta stāvokļu gadījumos, bērniem un grūtniecēm ar smagām saslimšanām.
Lai saražotu viena slimnieka ārstēšanai nepieciešamo imunoglobulīna daudzumu, nepieciešami aptuveni 27 līdz 45 litri svaigi saldētas plazmas. Šādu plazmas daudzumu var sagatavot no 108 līdz 180 asinsdonoriem vai no 38 līdz 64 plazmaferēzes donoriem.
Par plazmaferēzes procedūru
• Droša un nekaitīga.
• Ilgst no 40 minūtēm līdz 1,5 stundai.
• Procedūras norisei seko kvalificēts medicīnas personāls.
• Procedūrai izmanto sterilas vienreizlietojamas sistēmas.
• Plazmas donors pēc procedūras saņem uzkodu komplektu, kompensāciju zaudētā asins apjoma atjaunošanai 17,07 eiro (kompensāciju izmaksā bezskaidras naudas pārskaitījuma formā uz donora norādīto kontu), izziņu par asins ziedošanu, kuru, iesniedzot darba devējam, var saņemt apmaksātu brīvdienu (līdz piecām apmaksātām darba dienām gadā).
Lai nekaitētu donora veselībai, ir noteikti intervāli starp asins un asins komponentu sagatavošanas procedūrām:
• intervāls starp pilnasiņu nodošanu un plazmeferēzes procedūru ir ne mazāks par vienu mēnesi (piecas nedēļas);
• intervāls starp plazmaferēzes procedūru un pilnasiņu nodošanu ir vismaz viena nedēļa;
• intervāls starp divām plazmaferēzes procedūrām ir vismaz viena nedēļa; gada laikā pieļaujamas 33 plazmaferēzes procedūras; nodotās plazmas daudzums gada laikā nedrīkst pārsniegt 25 litrus.
Ievēro!
Par plazmas donoru vari kļūt, ja pēdējo 12 mēnešu laikā esi ziedojis asinis vismaz divas reizes.
Lai noskaidrotu, vai vari būt plazmas donors, lūdzam zvanīt pa bezmaksas tālruni: 8000 0003 vai 67408871, 29482520. Plazmas donoru pieņemšana notiek pēc iepriekšēja pieraksta
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
