VASARA! Neķer kreņķi!
SAVILKTA SPRANDA? Maldīgi domāt, ka no tveices telpā vai automašīnā paglābs caurvējš! Siltums palielina asins pieplūdi, bet aukstums sašaurina asinsvadus. Optimālā temperatūra telpās ir 22–25 grādi, tāpēc kondicionētāja aukstais gaiss var radīt muskuļu saspringumu, bet tas kairina nervus un var izraisīt muguras saknīšu nervu iekaisumu. Visbiežāk no apsaldēšanās cieš muguras plecu daļa un jostas apvidus. Lai pasargātos no tiešas vēsa gaisa pūsmas, vēlams apmest ap kaklu šalli vai uz pleciem uzmest jaku. Ja spranda savilkta, palīdzēs viegla izkustināšana, masāža (uzlabo asinsriti). Muskuļus palīdz atslābināt sildoša ziede vai gels.
PELDOTIES KĀJAS RAUJ KRAMPJI? Iemesls ir krasa temperatūras maiņa – ārā tveice, sakarsušais cilvēks strauji ielec ūdenī, bet tas ir vēss, tāpēc rodas lēkmjveidīga muskuļu saraušanās. Drošāk ūdenī iegremdēties pakāpeniski. Muskuļu stiprināšanai noder bradāšana pa ūdeni (jo dziļāk ūdenī, jo vairāk muskuļu grupu tiek trenētas). Tas uzlabo arī imūnsistēmu, jo norūda ķermeni, stiprina asinsvadu sieniņas, arī D vitamīns kustoties izstrādājas labāk, un plaušas bagātīgi tiek apgādātas ar skābekli, kas ir veselīgas vielmaiņas pamatā. Pastaigājoties mēs ieelpojam 25 litrus gaisa, bet aktīvi kustoties – 4–10 reizes vairāk!
AIZKRITUŠAS AUSIS? Tāda sajūta var rasties peldēšanas vai niršanas laikā, ja ausīs nokļūst ūdens un laikus no tā neatbrīvojas. Kā rīkoties? Pieliekt galvu sāņus, izpurināt ūdeni no auss ejas, pēc tam nosusināt ar dvieli. Vai – mēģināt ausis dabūt vaļā, plātot muti. Ja neizdodas, noteikti jādodas pie otorinolaringologa (ausu, kakla un deguna ārsts), jo ūdens var nokļūt vidusausī, izraisot sāpes un iekaisumu.
PLAISĀ PAPĒŽI? Vasarā spiediens uz pēdām ievērojami palielinās, jo daudz staigājam, tāpēc arī āda sabiezē vairāk. Pastiprinātu svīšanu izraisa neērti apavi (pārāk cieši vai plati, vai sintētiski) un sintētiskās zeķes, tāpēc noder apavu aerosols (novērš mikrobu rašanos, tomēr ieteicams diendienā nenēsāt vienus un tos pašus apavus), un, protams, jāievēro pēdu higiēna: kājas jāmazgā regulāri, rūpīgi jānoslauka, sevišķi pirkstu starpas, pēdas jāieziež ar mīkstinošu krēmu vai eļļu. Papēžu sauso ādu labi mīkstina, piemēram, bišu vaska ziede vai silta rīcineļļa, bet kāju svīšanu novērš speciāli pūderi, krēmi un citi līdzekļi, kas satur augu ekstraktus ar dezinficējošu, savelkošu, mīkstinošu un arī pretsēnīšu iedarbību.
UZRADUSIES PIENA SĒNĪTE? Nešpetnās mikroradības izraisa milzu diskomfortu! Uztriepē var konstatēt, vai pie vainas ir piena sēnīte (balti biezpienveida izdalījumi, izteikta nieze) vai kandida (zaļgandzelteni izdalījumi). Piemērotu ārstēšanu – dzeramās zāles un/vai ziedes, svecītes – ieteiks ginekologs. Maksts labais sētnieks ir laktobaktērijas, tāpēc intīmo zonu delikātai kopšanai ieteicamas dabīgās ziepes, kas gatavotas uz piena sūkalu bāzes.
IEKAISUŠI URĪNCEĻI? Vasarā dāmām pēc rīta pastaigām pa āru basām kājām, bradāšanas pa vēsu ūdeni vai karstā dienā pasēžot uz auksta akmens var rasties cistīts – urīnceļu vai urīnpūšļa iekaisums, ko izraisa baktērijas. Pazīmes – izteikta vēlme urinēt, izvadītā urīna daudzums ir neliels, čurāšanu pavada sāpes un dedzināšana. Urīna alīzes ļauj noskaidrot, kāda baktērija izraisījusi slimību, un jālieto ārsta ieteiktās zāles – tā cistītu var izārstēt dažu dienu laikā. Ja simptomi atkārtojas, noteikti jāgriežas pie ārsta, pirms nav sākušās problēmas ar nierēm.
JAUNS PRODUKTS / ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI
EKSPERTI
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
|
Uzdot jautājumu
|
JAUNĀKĀ EKSPERTU ATBILDE
Aija:
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Mans paziņa ir pārdzīvojis sirds infarktu, bet neko nav jutis. To, ka ir bijis infarkts ir uzzinājis pēc krietna laika. Kā rīkoties šādam cilvēkam, kuram pēc pārciesta sirds infarkta, kuru pats nav jutis, pašsajūta ir normāla. Vai būtu jāveic kādi papildus izmeklējumi? Vai profilaktiskos nolūkos būtu jāsāk lietot kādi medikamenti? Aija
Oļegs Orlovs - kardiologs
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
Ir gadījumi, ka cilvēks ir pārcietis miokarda infarktu, bet pats par to nemaz nezin vai to neatceras. Gadās, ka miokarda infarkts ir nomaskēts ar citu problēmu (mugurkaula slimība, žultsakmeņu slimības un citas). Pilnīgi nemanāms miokarda infarkts ir iespējams pacientam ar cukura diabētu. Pirmās aizdomas par iespējami pārciestu miokarda infarktu var būt veicot EKG (elektrokardiogrāfijas) izmeklējumu. Tad tiek indicēts EHO (vizuāla ultraskaņas diagnostika) izmeklējums un VEM (veloergometrijas tests sirds elektriskas aktivitātes diagnostikai). Pēc šiem izmeklējumiem var ar ļoti lielu pārliecību pateikt, vai pacientam jau ir pārciests miokarda infarkts, vai arī pacientam ir potenciāli augsts miokarda infarksta risks. Pēc tam kardiologs runās ar pacientu jau par citu invazīvo diagnostiku.
POPULĀRĀKIE RAKSTI
